Garantijas līgums

Nobeigums
Atklāti sakot, referāts iznāca ļoti smags un samērā virspusīgs, jo tēma ir pārāk plaša un apjomīga. Turklāt lielākā daļa literatūras pieejama angļu un franču valodā, ar atsevišķiem izņēmumiem krievu un latviešu valodā.
Galvenais secinājums, pabeidzot referātu bija tas, ka starptautiskās tirdzniecības tiesības atsevišķos momentos ir izstrādātas un attīstītas daudz precīzāk un konkrētāk nekā Latvijas likumdošana attiecībā pret uzņēmējdarbību Latvijā. Pieļautās nepilnības, atļauj eksistēt un vairoties „negatīvām parādībām”, kas veicina sliktas tirdzniecības prakses veidošanos. Piemēram, atsevišķu uzņēmēju jau iepriekš nolemtie plāni, nemaksāt par iegādāto preci un saņemtajiem aizdevumiem, balstoties uz nepilnībām likumdošanā un ilgajiem, sarežģītajiem tiesas procesiem.
Tādējādi garantijas līgumus var uzskatīt par sava veida disciplīnas palīglīdzekļiem uzņēmējdarbībā, jo ļauj trešajām personām kontrolēt aizdevuma ņēmēja darbību un rīcību. Tai pat laikā aizdevuma devēji samazina iespējamo risku.
Diemžēl nekādu konkrētus un lietderīgus priekšlikumus pagaidām nevaru sniegt, jo nebija iespēja iepazīties ar pilnīgi visu literatūru par konkrēto tēmu.
Vienīgi varu ieteikt akadēmijas mācību spēkiem mēģināt risināt šo problēmu, publicējot vismaz atsevišķus rakstus par garantijas līgumiem un to izpildi, taču veicot to vienlaicīgi ar Latvijas Republikas vai ar to saistītu iestāžu noslēgto garantijas līgumu analīzi.
…