GARŠAUGI.
Garšaugi, pārstāvot ļoti daudzas augu pasaules dzimtas un ģintis, cilvēka apziņa tomēr šķiet radniecīgi — it kā būtu vienas īpašas, dižciltīgas dzimtas. Vēstures stāstos un literatūrā garšvielas — tātad garšaugu produkts — bieži tiek minētas blakus smaržām, eļļām, zīdam un pat zeltam, piešķirot tām devu romantikas, devu kaislību. Garšvielas ir tās, kas parastu, ikdienišķu ēdienu spēj padarīt par gardumu. Ar garšvielu palīdzību no viena un tā paša produkta var pagatavot desmit vai simt gluži atšķirīgu maltīšu. Tieši garšvielas daudziem ēdieniem ir devušas gan nosaukumu, gan popularitāti un slavu. Ja vēl pieminam garšaugu dziednieciskās īpašības, to lieto lomu smalku dzērienu pagatavošanā, parfimērijā un kosmētikā, lieliskās konservēšanas spējas, tad top skaidrs, no kurienes tā dižciltība. Bez tam nevaram nepamanīt, ka tieši pēdējos gados garšaugi un garšvielas ar jaunu vilni ienāk latvieša ēdienkartē. To veicina avīzes, žurnāli un grāmatas, kas vai katru dienu iepazīstina ar jaunām un jaunām ēdienu receptēm, tāpat to sekmē krasi pieaugušās iespējas iegādāties dažnedažādas sēklas.
Bet tajā pašā laikā, savā darba praksē bieži sastopoties ar plašu cilvēku loku, uzzinu, ka lielākajai daļai garšaugu lieta ir gluži sveša.
Kad aizbraucam uz citām zemēm, mūsu uzmanību piesaista smaržojoši garšvielu veikaliņi, interesi izraisa īpatnēji garšvielu maisījumi. Arī tepat Latvijā nu jau nevaram vien izvēlēties vajadzīgo no plašā garšvielu piedāvājuma klāsta. Bet tikai retais zina, ka dažādo maisījumu sastāvā ir augi, kuri brīnišķīgi aug un ir viegli sagatavojami lietošanai tepat mūsu zemē. Turklāt gluži nepamatoti daudzus no tiem dēvējam vai nu par svešiem, vai jauniem, lai gan audzēti jau sen, un arī rakstīts par tiem, netiek pirmoreiz. Laikam jau taisnība būs tiem , kas apgalvo, ka mūsos vismaz līdz šim valdījis kopumā konservatīvs uzskats par ēdienu receptēm.
Garšaugi ir bijuši vieni no pirmajiem augiem, ko pirmatnējais cilvēks iepazinis un sācis lietot kopā ar pārējiem produktiem savā uzturā. Cilvēka prātus vienmēr nodarbina pilnvērtīga uztura problēma. Un garšaugiem ir sevišķa nozīme ne tikai ēdienu garšas un smaržas uzlabošanā, bet arī to uzturvērtības bagātināšanā. Tāla senatnē, kad mūsu senci pārtika no medījumiem un zivīm, cilvēki jau pazina un lietoja garšaugus. Vajadzīga tikai neliela, dažkārt pat niecīga garšvielu piedeva, lai ēdiens kļūtu patīkamāks gan pēc smaržas un garšas, gan pēc izskata un līdz ar to sekmētu ēstgribu, uzlabotu uzņemtās barības sagremošanu un izmantošanu. Viena no galvenajām sastāvdaļām garšaugos ir ēteriskās eļļas, kurās ietilpst ļoti daudz sastāvdaļu : eļļas, alkaloīdi, gikozīdi, miecvielas, vitamīni, mikroelementi, flavonoīdi, olbaltumvielas, rūgtvielas, gļotas, organiskās skābes, steroīdi, saponīni, kumarīni. Ēteriskajām eļļām un to galvenajām sastāvdaļām ir antiseptiskas, pretiekaisuma, pretkrampju un antispazmatiskas īpašības, tās novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, sekmē bronhu un piena dziedzeru, žults un gremošanas orgānu sekrēciju. Mūsu audzētajos garšaugos ir liels vitamīnu saturs, taču vēl lielāks tas ir savvaļas garšaugos. Vitamīni ir spēcīgi farmakoloģiski un bioķīmiski līdzekļi ļoti daudzu slimību ārstēšanā. Daudzi vitamīni bioķīmisku reakciju rezultātā sadalās un pārvēršas tā saucamajās kofermentajās formās, kas ir vēl aktīvākas un spēj normalizēt patoloģiskas izmaiņas organismā. Šādas aktīvas vitamīnu formas palīdz cīnīties pret daudzām slimībām un priekšlaicīgu novecošanos. Vitamīni pasargā organismu no apkārtējās vides nelabvēlīgas ietekmes un aktivizē tā fizioloģiskos procesus. Vitamīni ir nepieciešami mušu organismā, lai palielinātu pretestību pret slimībām un normalizētu organismā hormonu darbību ilga mūža sasniegšanai. To vērtība palielinās, ja mēs tos uzņemam kopā ar citām aktīvām vielām, svaigā veidā lietojot salātus vai dabiskas sulas.
…
