Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:436972
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.03.2006.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  GARŠAUGI.    1
1.  ANĪSS Anisum vulgare L.    2
2.  AVOTU KRESE Nasturtium officianle L.    3
3.  BAMIJA Hibiseus esculentus L.    3
4.  BĀRBELE Berberis vulgaris L.    3
5.  BAZILIKS Ocimum basilicum L.    4
6.  BALZAMA BIŠKRĒSLIŅŠ Tanacetum balsamita L.    5
7.  BATŪNSĪPOLI Allium fistulosum L.    5
8.  BENEDIKTS Cricus benedictus L.    5
9.  BRŪNVĀLĪTE Poterium sanguisorba L.    6
10.  CIGORIŅI Cichorium intybus L.    6
11.  CITRONMĒTRA Melisa officinalis L    7
12.  DAUDZPOSMU SĪPOLI Allium proliferum L .    7
13.  DIŽZIRDZENE Archangelica officinallis    7
14.  DILLES Anethum graveolens L.    8
15  ESTRAGONS Artemisia dracunculus L.    9
16.  FENHELIS Foeniculum officinalis L.    9
17.  GURĶUMĒTRA Borago officinalis L.    10
18.  IZOPS Hyssopus officinalis L.    10
19.  KATRĀNS Crambe tatarica    11
20.  KAĶUMĒTRA Nepēta cataria L.    11
21.  KRESSALĀTI Lepidium sativum L.    12
22.  KLIŅĢERĪTES Calendula officinalis L.    12
23.  ĶIMENES Carvum carvi L.    13
24.  ĶIPLOKI Allium sativum L.    13
25.  KORIANDRS Coriandrum sativum L.    14
26.  KRESE Trapaeolum majus L.    14
27.  KRŪZMĒTRA Mentha crispata L.    15
28.  LAVANDA Lavandula angustifolia L.    15
29.  LAPU KĀRVELE Anthricus cerefolium L.    16
30.  LAPU SINEPE Brassica juncea var. Crispifolia    16
31.  LUPSTĀJS Levisticum officinate Koch.    16
32.  MAJORĀNS Majorāna hortensis L.    17
33.  MAURLOKI Allium scoenoprasum L.    17
34.  MĀRRUTKI Armoracia rusticana L.    18
35.  MĀRSILS Thymus serpyllum L.    18
36.  MELNSĒKLĪTE Nigella sativa L.    19
37.  MUSKATA SALVIJA Salvia sclarea L.    19
38.  NOKARU SĪPOLI Allium nutans L.    20
39.  PAPRIKA Capsicum annum L.    20
40.  PASTINAKS Pastinaca sativa L.    21
41.  PĒTERSĪĻI Petrselium hortense Hoffm.    21
42.  PIPARMĒTRA Mentha piperita L.    22
43.  PORTULAKS Portulaca oleracea L.    22
44.  PURAVI AlliumporrumL.    23
45.  PUPUMĒTRA Saturēja hortensis L.    23
46.  PŪĶGALVE Dracocephalum moldavica L.    24
47.  RAUDENE Origanum vulgare L.    24
48.  ROZMARĪNS Rosmarinus officinallis L.    25
49.  RŪTA Ruta graveolens L.    25
50.  SALVIJA Salvia officianlis L.    26
51.  SAFRĀNAUGS Crocus sativus L.    26
52.  SELERIJAS Apium graveleons L.    27
53.  SINEPES Brassicajuncea (L.) Czern.    27
54.  SIERĀBOLIŅŠ Trigonella foenum - graccum L.    28
55.  SĪPOLI Allium cepa L.    28
56.  TIMIĀNS Tymus vulgaris L.    29
57.  ŠALOTES SĪPOLI Allium ascalonicum    29
  Svaigi garšaugi    30
  Žāvēti garšaugi    31
  Saldēti garšaugi    32
  Aromatizētās eļļas un etiķi    33
  Garšaugu sviests    36
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA.    36
Extract

GARŠAUGI.
Garšaugi, pārstāvot ļoti daudzas augu pasaules dzimtas un ģintis, cilvēka apziņa tomēr šķiet radniecīgi — it kā būtu vienas īpašas, dižciltīgas dzimtas. Vēstures stāstos un literatūrā garšvielas — tātad garšaugu produkts — bieži tiek minētas blakus smaržām, eļļām, zīdam un pat zeltam, piešķirot tām devu romantikas, devu kaislību. Garšvielas ir tās, kas parastu, ikdienišķu ēdienu spēj padarīt par gardumu. Ar garšvielu palīdzību no viena un tā paša produkta var pagatavot desmit vai simt gluži atšķirīgu maltīšu. Tieši garšvielas daudziem ēdieniem ir devušas gan nosaukumu, gan popularitāti un slavu. Ja vēl pieminam garšaugu dziednieciskās īpašības, to lieto lomu smalku dzērienu pagatavošanā, parfimērijā un kosmētikā, lieliskās konservēšanas spējas, tad top skaidrs, no kurienes tā dižciltība. Bez tam nevaram nepamanīt, ka tieši pēdējos gados garšaugi un garšvielas ar jaunu vilni ienāk latvieša ēdienkartē. To veicina avīzes, žurnāli un grāmatas, kas vai katru dienu iepazīstina ar jaunām un jaunām ēdienu receptēm, tāpat to sekmē krasi pieaugušās iespējas iegādāties dažnedažādas sēklas.
Bet tajā pašā laikā, savā darba praksē bieži sastopoties ar plašu cilvēku loku, uzzinu, ka lielākajai daļai garšaugu lieta ir gluži sveša.
Kad aizbraucam uz citām zemēm, mūsu uzmanību piesaista smaržojoši garšvielu veikaliņi, interesi izraisa īpatnēji garšvielu maisījumi. Arī tepat Latvijā nu jau nevaram vien izvēlēties vajadzīgo no plašā garšvielu piedāvājuma klāsta. Bet tikai retais zina, ka dažādo maisījumu sastāvā ir augi, kuri brīnišķīgi aug un ir viegli sagatavojami lietošanai tepat mūsu zemē. Turklāt gluži nepamatoti daudzus no tiem dēvējam vai nu par svešiem, vai jauniem, lai gan audzēti jau sen, un arī rakstīts par tiem, netiek pirmoreiz. Laikam jau taisnība būs tiem , kas apgalvo, ka mūsos vismaz līdz šim valdījis kopumā konservatīvs uzskats par ēdienu receptēm.
Garšaugi ir bijuši vieni no pirmajiem augiem, ko pirmatnējais cilvēks iepazinis un sācis lietot kopā ar pārējiem produktiem savā uzturā. Cilvēka prātus vienmēr nodarbina pilnvērtīga uztura problēma. Un garšaugiem ir sevišķa nozīme ne tikai ēdienu garšas un smaržas uzlabošanā, bet arī to uzturvērtības bagātināšanā. Tāla senatnē, kad mūsu senci pārtika no medījumiem un zivīm, cilvēki jau pazina un lietoja garšaugus. Vajadzīga tikai neliela, dažkārt pat niecīga garšvielu piedeva, lai ēdiens kļūtu patīkamāks gan pēc smaržas un garšas, gan pēc izskata un līdz ar to sekmētu ēstgribu, uzlabotu uzņemtās barības sagremošanu un izmantošanu. Viena no galvenajām sastāvdaļām garšaugos ir ēteriskās eļļas, kurās ietilpst ļoti daudz sastāvdaļu : eļļas, alkaloīdi, gikozīdi, miecvielas, vitamīni, mikroelementi, flavonoīdi, olbaltumvielas, rūgtvielas, gļotas, organiskās skābes, steroīdi, saponīni, kumarīni. Ēteriskajām eļļām un to galvenajām sastāvdaļām ir antiseptiskas, pretiekaisuma, pretkrampju un antispazmatiskas īpašības, tās novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, sekmē bronhu un piena dziedzeru, žults un gremošanas orgānu sekrēciju. Mūsu audzētajos garšaugos ir liels vitamīnu saturs, taču vēl lielāks tas ir savvaļas garšaugos. Vitamīni ir spēcīgi farmakoloģiski un bioķīmiski līdzekļi ļoti daudzu slimību ārstēšanā. Daudzi vitamīni bioķīmisku reakciju rezultātā sadalās un pārvēršas tā saucamajās kofermentajās formās, kas ir vēl aktīvākas un spēj normalizēt patoloģiskas izmaiņas organismā. Šādas aktīvas vitamīnu formas palīdz cīnīties pret daudzām slimībām un priekšlaicīgu novecošanos. Vitamīni pasargā organismu no apkārtējās vides nelabvēlīgas ietekmes un aktivizē tā fizioloģiskos procesus. Vitamīni ir nepieciešami mušu organismā, lai palielinātu pretestību pret slimībām un normalizētu organismā hormonu darbību ilga mūža sasniegšanai. To vērtība palielinās, ja mēs tos uzņemam kopā ar citām aktīvām vielām, svaigā veidā lietojot salātus vai dabiskas sulas.


Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register