Ideja par Gaujas senielejas īpašu aizsardzību radusies jau agrāk,bet ar šī gs. 20 gadiem uzsākta normatīve aktu izsrādāšana un pieņemšana ar nolūku noteikt konkrēto aizsargājamo teritoriju robežas,platības,kā arī šo zemju apsaimniekošanas īpašās prasības.1922. g. 18. jūlijā Latvijas Republikas Ministru Kabinets apstiprināja aizsargājamo mežu un parku sarakstu Nr.1. tajā bija iekļauti arī trīs objekti Gaujas senielejā:
1)Turaidas muižas mežs gar Gaujas malu (190 ha),
2)Krimuldas parks (72 ha)
3)Gaujas krasti (294 ha)
1923.gadā piņemtais Latvijas meža aizsardzības likums noteica,ka par dabas pieminekļiem atzīstami tādi meža novadi vai nogabali,kas vēsturiskās nozīmes,skaistuma,zinātniskās vērtības vai reto koku sugu dēļ saglabājami dabiskos apstākļos.30.gados Siguldā 375 ha platībā tika izveidots nacionālais parks.
Gaujas senielejas Siguldas iecirkņa aizsardzības darbi atsākušies pēc II Pasaules kara.1957.gadā par aizsargājamu teritorija tika noteikta Gaujas ielejas daļa no Braslas ietekas (ieskaitot Braslas lejteces ieleju) līdz Murjāņu tiltam pāri Gaujai.Nedaudz vēlāk Siguldai tuvākā iecirkņa daļa ieguva nosaukumu “Tautas parks”,ar to uzsverot šo svarīgo nozīmi tūrisma un atpūtas organizēšanā.
Pirms Gaujas NP organizēšanas aizsargājams bija vēl viens Gaujas senielejas posms-no “Cīrulīšiem” (Cēsīs) līdz Līgatnes ietekai,ieskaitot Amatas lejteces ielejas iecirkni.Aizsardzībā atradās arī atsevišķi ļoti nozīmīgi dabas veidojumi-Sietiņiezis,Liepas Ellīte,Vinterala,Ērgļu(Ērģeļu) klintis,Dolomītu alas Līgatnes upītes krastos,Lībānu saldūdens kaļķakmeņu krauja, Gūtmaņala.-Jaunzemju
…