Ģeoekoloģiskais monitorings

SECINĀJUMI

1. Meteoroloģiskā un klimata monitoringa mērķis ir nodrošināt valsts un starptautiskās institūcijas ar informāciju par meteoroloģiskiem novērojumiem, tajā skaitā ar klima-tisko informāciju;
2. Sistemātiska novērojumu sistēmu (reprezentatīva tīkla) uzturēšana, attīstība un datu uzkrāšana samazina nenoteiktību attiecībā uz klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi un izstrādāto atbildes stratēģiju ekonomiskajām un sociālajām sekām;
3. Atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa programmas ietvaros LVĢMC iegūst datus par atmosfēras gaisa kvalitāti un par radioaktivitāti gaisā;
4. Atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa mērķis ir nodrošināt valsts un starptautiskās vides pārvaldes institūcijas ar informāciju par gaisa kvalitāti pilsētās, tai skaitā ar informāciju par normatīvu pārsniegšanas gadījumiem;
5. Nokrišņu kvalitāte tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem apkārtējās vides kvali-tātes indikatoriem. Nokrišņu kvalitāti kā indikatoru izmanto atmosfēras gaisa, ūde-ņu, kā arī augsnes piesārņojuma raksturošanai;
6. Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdens objektu vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem;
7. Ūdeņu monitorings ir sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi ūdeņu stāvokļa novēro-jumi, mērījumi un analīze;
8. Regulāri vides monitoringa dati par zemes lietojuma veidiem un zemes virsmas ap-augumu nepieciešami zemes politikas plānošanā, vides aizsardzības politikas izstrā-dāšanā un ieviešanā un kopā ar saistītiem datiem var tikt lietoti kompleksu novērtē-jumu veikšanai;
9. Latvijas seismiskā monitoringa galvenais mērķis ir seismisko procesu kontrole, t.s. iespējamo reģionālo zemestrīču un tehnogēnās darbības rezultātā izraisītu sprādzienu vietas un parametru noskaidrošana, reģionālā seismiskā režīma kontrole un sta-tistiskās informācijas uzkrāšana par seismiskiem notikumiem.
…