Mūsdienu apstākļos vēl vairāk pieaug ģimenes loma, jo tā ir svarīgākā cilvēces sabiedrības sastāvdaļa. Tieši ģimenē cilvēks saņem savas būtības pamatus: tikumiskas, rakstura iezīmes, pasaules uzskati. Tāpēc no ģimenes tikumiskas veselības arī ir atkarīga sabiedrības veselība kopumā. Bet ģimene nav nemainīga struktūra, tā mainās un attīstās, veidojās jaunas tradīcijas un pieņēmumi. Protams, tas ietekmē gan ģimenes struktūru, gan ģimenes funkcijas, gan cilvēku dzīves veidu.
Ģimene ir pakļauta sabiedrības ietekmei, tā atspoguļo visbūtiskākos sabiedrības attīstības procesus – ekonomiskus, sociālus, demogrāfiskus, kultūras, arī sabiedrības sasniegumus un neatrisinātas problēmas. Ģimene arī var ietekmēt sabiedrības attīstības ceļu ar savu attiecību veidu un savu struktūru. Tas nozīme, kā ģimene var pārveidot sociālo vīdi, kaut arī paša ir šīs vides produkts.
Cilvēces vēsturē ģimene kā sociāla grupa pastāv ļoti sen. Ne visos cilvēces pastāvēšanas posmos ģimene tika uzskatīta par sabiedrības sociālo pamat grupu. Arī mūsdienās dažās austrumu zemēs ( pat ar ļoti augstu dzīves līmeni ) ģimene netiek atzīta par sabiedrības sociālo pamat grupu. Atsevišķas Āfrikas un Austrālijas ciltis ģimenes institūtu saprot ļoti nosacītā formā.
Tomēr jebkurā cilvēces pastāvēšanas posmā ir bijuši ģimenes sociālo grupu pamatelementi.
Indivīds dzīvojot ģimenē gūst savas sociālās uzvedības sabiedrībā priekšstatus, iemācās valodu, sāk apzināties sevi kā personību.
Mūsdienās vairākas zinātņu nozares pievēršas ģimenes kā sabiedrības daļas izvērtēšanai. Ģimeni pēta vairākas zinātnes, it īpaši filozofija, socioloģija, sociālā psiholoģija un demogrāfija. Konceptuālā skatījumā pirmie to sāka pētīt filozofi. Socioloģija kā zinātne par sabiedrību, par sociālajiem procesiem sabiedrībā arī velta vērību ģimenei kā sociālajam institūtam.
Rakstot darbu tiek izvirzīts uzdevums izpētīt tēmu „ģimene kā sociāls institūts”. Galvenie virzieni ir iepazīties kas vispār ir sociālais institūts, iepazīties ar ģimenes struktūru un funkcijām, ģimenes nozīmību mūsdienās.
Sociālais institūts ir specifiska struktūra, kas nodrošina relatīvu sociālo attiecību un sakaru stabilitāti sabiedrības sociālas organizācijas rāmjos. Tā ir noteiktā sociālas aktivitātes un sociālo attiecību organizācija, kas tiek īstenota ar uzvedības standartiem, bet šie standarti ir noteikti ar konkrēta sociāla institūta mērķiem. Katram sociālajam institūtam ir savi mērķi, konkrētas funkcijas, kuras kalpo mērķa sasniegšanai, arī sociālo pozīciju un lomu kopums, kuri ir tipiski šīm institūtam, un sankciju sistēmas, kuras nodrošina uzvedības korekciju ar balvām un sodiem.
”Sociālie institūti ir īpaši izgudrotas un iedibinātas vai stihiski izstrādājušas sociālo lomu un statusu sistēmas, kas atrisina svarīgas indivīdu vai sabiedrības problēmas un īsteno kādas pamatvērtības.”…
