Sociālās tiesības ir tāda tiesību nozare, kas ir paredzēta sociāli vājāko personu aizsardzībai. Līdz ar to valstij un darba devējiem ir uzlikts pienākums viņus aizsargāt.
Sociālās tiesības ir tāds tiesisko normu kopums, kam sociālekonomiski jānodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīga eksistence. Tās ir tiesības uz tādu dzīves līmeni (uzturs, apģērbs, mājoklis, medicīniskā aprūpe un sociālā apkalpošana), kāds nepieciešams savas dzīvības un veselības uzturēšanai, elementāro kultūras prasību apmierināšanai, kā arī bērnu audzināšanai.
Pie sociālajām tiesībām pieder:
* tiesības uz darbu un brīvu nodarbošanās veida un vietas izvēli;
* tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem;
* tiesības uz aizsardzību bezdarba gadījumos;
* tiesības savu interešu aizsardzības nolūkā dibināt arodbiedrības un tajās darboties;
* tiesības uz saprātīgi ierobežotu darba laika ilgumu un apmaksātu regulāru atvaļinājumu;
un daudzas citas tiesības.
Šis temats ir aktuāls, jo mēs, mūsu radi, draugi un paziņas ikdienā un īpašos dzīves gadījumos saskaras ar situāciju, kad nepieciešama sociālā palīdzība, bet ne vienmēr iespējams iegūt pilnīgu informāciju par tās saņemšanas iespējām. Šajā situācijā mums var palīdzēt pamatzināšanas par sociālo likumdošanu, tās mērķiem, darbības pamatprincipiem, institūcijām kas tās realizē, tiesību avotiem un sociālās likumdošanas izmantotajiem terminiem.
Sociālās palīdzības pasākumi veido atbalstu un veicina drošību sabiedrības dzīvē. Tāpēc kā citu ekonomikā saistīto institūciju darbībā, to pilnveidošanā un plānu īstenošanā, tā arī sociālās drošības sistēmas darbībā ir zināmas problēmas, kas skar sabiedrību visā valstī.…