Referātā iekļauto jautājumu izpēti veicu sakarā ar to, ka daudzās ģimenēs vecāki neapzinās, cik ļoti bērna emocionālo veselību ietekmē viņu- vecāku- savstarpējās attiecības. Bērna personības veidošanās, pašapliecināšanās iespējas un tās konkrētās izpausmes ir ļoti atkarīgas no ģimenes pastāvēšanas un ilglaicīgas stabilitātes. Daudzi procesi ir izrietoši no ģimenē valdošajiem psiholoģiskās pašregulācijas, ģimenes kā kopas un personību pašapliecināšanās veidiem un iekoptajām tradīcijām.[18]
Latvijas Universitātes doktorante D. Pakalna uzskata, ka liela loma bērnu audzināšanā un izglītošanā ir ģimenes iekšējai saskarsmes sistēmai, pieaugušā vēlmei kontaktēties ar bērnu, nodot viņiem savu pieredzi, uzskatus, atmiņas.[17.,50.] Ģimene ir nevis savrupi noslēgta, bet gan atvērta sistēma. Tās eksistēšanu nodrošina un koriģē apkārtējā vide. Ģimenes dzīvesveids, vecāku attiecības ar bērnu, savstarpējās attiecības, uzvedība ietekmē bērna attieksmes, uzvedību, zināšanas, prasmes, arī veselību.[19.,21.]
Jaundzimušo un bērnu veselības stāvoklis mūsu valstī ne tuvu nav ideāls. Daudzējādi vainojami ir arī sociālekonomiskie apstākļi.[11.,33] Ja strādājošo un līdz ar to ģimeņu materiālais līmenis ir zems, ģimenēs bieži valda spriedze, bērni nereti nav pietiekami aprūpēti, nesaņem pilnvērtīgu uzturu, par maz uzmanības tiek veltīts brīvā laika saturīgai izmantošanai.[19.,67.] Sociālās vides iespaidu uz bērna attīstību nosaka gan iepriekšminētie apstākļi valstī, sabiedrībā, ģimenē, gan bērna personības socializācija (sabiedriskošanās). No ģimenes sociālekonomiskās situācijas vistiešākajā veidā ir atkarīgs bērna uzturs, sociālhigēniskie apstākļi ģimenē, izglītošanas iespējas; tātad bērna fiziskā un garīgā veselība. [7]
D. Pakalna Rīgā un Jelgavā bija veikusi aptauju un pētījumu par ģimeni. Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākajā daļā ģimeņu ir pozitīva attieksme pret savu bērnu audzināšanu un izglītošanu. Lai arī ir noslogotība darbā un ir zems materiālais līmenis, vecāki atrod laiku sarunām ar bērniem, priekšā lasīšanai, stāstīšanai. Sagrupējot datus par ģimenes sastāvu, var konstatēt, ka 83 ģimenēs dzīvo abi vecāki ar vienu līdz četriem bērniem; 26- abi vecāki kopā ar vienu līdz trim bērniem un ar vienu vai abiem vecvecākiem; viena ģimene ir tāda, kurā kopā dzīvo māte, tēvs, bērns un auklīte; 8 ģimenes ir nepilnās ģimenes- tādas, kurās dzīvo māmiņa ar vienu līdz trim bērniem; 11 nepilnās ģimenes, kurās dzīvo māmiņas ar vienu līdz trim bērniem un vienu vai diviem vecvecākiem; viena nepilnā ģimene, kurā dzīvo tētis ar diviem bērniem un diviem vecvecākiem. …
