Ģimenes veidošanas tradīcijas islāmā

Meitene, kad tā ir sasniegusi precību gadus, pati nedrīkst izvēlēties sev līgavaini. Tas jādara, konsultējoties ar vecākiem, kas līgavaiņa izvēlē ir noteicošie. Viņi piemeklē meitai, viņuprāt, piemērotāko vīrieti, un meitai ir, vai nu jāpieņem viņš vai jālūdz vecākiem atrast citu. Lielākoties meitas piekrīt vecāku izvēlei, jo ir mācītas klausīt tēvu (un vēlāk arī vīru).
Tomēr, ja meita tiek izprecināta pret viņas pašas gribu, viņai ir tiesības doties uz tiesu un teikt, ka viņa ir izprecināta nekonsultējoties. Tiesa atbildēs, ka viņai ir atļauts šķirt laulību, ja viņa to vēlas.
Mūsdienās izglītotajām musulmaņu meitenēm ir lielākas tiesības pašām izvēlēties vīru, bet ar vecāku viedokli tāpat ir jārēķinās.
Savukārt atraitnes vai šķirtās sievietes var precēt, ko pašas vēlas, jo viņas tiek uzskatītas par nobriedušām un ar pietiekamu pieredzi, lai pašas izvēlētos.
Tomēr ir viens svarīgs noteikums, kas jāievēro katrai musulmaņu sievietei – viņas drīkst precēties tikai ar musulmaņu vīrieti. Savukārt vīrieši var precēties arī ar nemusulmanieti, bet ar noteikumu, ka bērni tiks audzināti musulmaņu ticībā.…