Ģimene ir pakļauta sabiedrības ietekmei, tā atspoguļo visbūtiskākos sabiedrības attīstības procesus – ekonomiskus, sociālus, demogrāfiskus, kultūras, arī sabiedrības sasniegumus un neatrisinātas problēmas. Ģimene arī var ietekmēt sabiedrības attīstības ceļu ar savu attiecību veidu un savu struktūru. Tas nozīme, kā ģimene var pārveidot sociālo vīdi, kaut arī paša ir šīs vides produkts.
Ģimene ir cilvēku sabiedrības pamats. Pamatu ģimenei veido laulības. Kā dīglim laulībām ir liela ietekme uz labuma došanu cilvēku sabiedrībai un arī uz tās samaitāšanu.Tādejādi ieinteresētās puses nav tikai laulātie, bet gan visa sabiedrība kopumā. Daudzkārt publiskās intereses ir nostādītas priviliģētākā pozīcijā kā privātās. No tā arī izriet tas, ka valsts uzliek lielākus ierobežojumus laulību slēgšanā nekā vispārējajās līgumtiesībās.Tāpēc laulību tiesībās bieži nākas saskarties ar piespiedu ierobežojumiem.
Studiju darba hipotēze – ģimenes vērtības nemainās, bet mūsdienas cilvēku uzskati par ģimenes vērtībām ir mainījušas un ļoti stipri ietekme uz Latvijas sabiedrību.
Studiju darba objekts – ģimenes vērtības
priekšmets - ģimenes vērtības Latvijas sabiedrībā
Studiju darba mērķis – izanalizēt ģimenes vērtības Latvijas sabiedrībai.
Lai sasniegtu darba mērķi izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• Izpētīt teoriju par ģimeni un ģimenes vērtībām
• Izanalizēt šīs dienas situāciju Latvijā par ģimenēm un ģimeņu vērtībām, pamatojoties uz sameklētajiem un izanalizētajiem pētījumiem, kuros tika apskatītas ģimeņu vērtību problēmas
• Sameklēt un izanalizēt pētījumus
• Uz padarīta darba pamata izdarīt secinājumus
1. Ģimene kā institūts
Ģimenes institūts nosaka specifisku indivīda darbības, saskarsmes, apziņas ieviržu kopumu cilvēka eksistences telpā. Šīm kopumam ir savs uzdevums sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanā.
Ikdienas apziņā gadsimtu gaitā ir izveidojies stereotips par ģimenes nepieciešamo klātesamību sociālās dzīves struktūrā. Ikvienam no mums ir grūti priekšstatīt „normālu sabiedrību” bez šīs mikro grupas funkcionēšanās, jo indivīds ir pakļauts domāšanas un sadzīves ieradumiem, sociālpsiholoģiskai tradīcijai, viņam nav viegli atsvešināti aplūkot savu eksistenci civilizācijas radītājā attiecību sakārtotībā.1
…
