2.5.6.Datortomogrāfija(DT)
Datortomogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode,kuras laikā iegūst audu,orgānu šķersgriezuma attēlus.Izmeklēšanas metodi lieto ar vai bez kontrastvielas ievadīšanas caur vēnu vai uzdzerot.Datortomogrāfs sastāv no kustīga galda un nekustīga „gredzena”.Datortomogrāfiskās izmeklēšanas metodes lietojumā atzīmējamas dažas priekšrocības,kas saistītas ar: lielo telpisko izšķiršanas spēju,samērā īsu izmeklēšanas laika ekspozīciju un relatīvi lētām izmaksām.[1;57]
Datortomogrāfs (grieķiski – „attēls šķērsgriezumā”) – iekārta, kas apvieno progresīvākās elektroniskās, mehāniskās un datortehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu (atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari). Datortomogrāfijā, iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus, ik pēc kāda konkrēta attāluma panāk kvalitatīvu 3 dimensiju attēlojumu, kas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem.(skat.3.pielikumu,1.krāsainais attēls)
Datortomogrāfija ir neaizstājama dažādu patoloģiju, traumatisko izmaiņu precizēšanai un precīzai, jau nelielu izmaiņu noteikšanai kaulos, mīkstajos audos un iekšējos orgānos un galvas un muguras smadzenēs. Šī diagnostiskā iekārta ir neaizstājama palielinātu limfmezglu, dažādu veidojumu un lielo asinsvadu izmeklēšanā.Taču mazā iegurņa izmeklēšanā ar šādu metodi var rasties izmeklējumu kļūdas zarnu cilpu dēļ,jo tās aizņem iegurni un var atgadināt kādu patoloģiju.Kopumā datortomogrāfija (DT) nav pati informatīvākā metode mazā iegurņa orgānu patoloģijas diagnosticēšanā,bet zināmās situācijās piemērojama pietiekami labi.
2.5.7.Kodolmagnētiskā rezonanse(KMR)
Tā ir neinvazīva izmeklēšanas metode,kuras veikšanai netiek lietots jonizējošais starojums.(skat.3.pielikumu,2.krāsainais attēls) Izmeklēšanas laiks ir samērā ilgs,un šo metodi nevar izmantot pacientiem,kuriem ir klaustrofobija. Šo izmeklēšanas metodi ginekoloģijā lieto,lai redzētu un vērtētu iekšējo dzimumorgānu anatomiskās pārmaiņas un patoloģiju,īpaši audzējus.Visbiežākās indikācijas kodolmagnētiskās rezonanses izmeklēšanai ir diferenciāldiagnozes gadījumos,ja ir aizdomas par jaunveidojumiem mazajā iegurnī.Kodolmagnētiskajai rezonansei piemīt liela izšķiršanas spēja un precizitāte,un tā var aizstāt rentgenoloģisko metodi,kas nav tik informatīva.[1;58]
Secinājumi
1.Mūsdienās ar katru gadu ļoti strauji attīstās dažādu slimību diagnostikas metodes,ar kuru palīdzību tagad ir iespējams diagnosticēt gandrīz jebkuru slimību vai patoloģiju cilvēka organismā un savlaicīgi sākt to ārstēšanu.Arī ginekoloģijā musdienās strauji pieaug slimību diagnostikas un ārstēšanas līmenis.
2.Mūsdienās visbiežāk sastopāmas ir onko-ginekoloģiskās slimības un vienas no tām ir dzemdes vēzis,dzemdes kakla vēzis un krūts vēzis.Neskatoties uz augstu saslimstību ar šīm slimībām,jau ilgu laiku pastāv iespēja tos savlaicīgi diagnosticēt un sākt ārstēšanu.Vispopulārākās un visbiežāk pielietojamās dzemdes vēža diagnostikas metodes ir aspirāta iegušana no dzemdes dobuma, histeroskopija un histerosalpingogrāfija.
3.Dzemdes kakla vēža un krūts vēža diagnostikā visbiežāk pielieto skrīninga metodi.Dzemdes kakla vēža skrīnings ietver sevī speciālizēta ārsta-onkoginekologa apskati,kolposkopiju(dzemdes kakla apskate ar kolposkopu-speciālo optisko aparatūru) un citoloģisku izmeklējumu,kura rezultātus sūta uz laboratoriju.
4.Jebkurai diagnostikas metodei ir ne tikai savas indikācijas,bet arī kontrindikācijas.Visvairāk kontrindikāciju ir laparoskopijai. Tā ir invazīva metode,ne vienmēr piemērojama,un tai var būt nevēlamas blaknes vai sarežģījumi.
5.Visvairāk indikāciju ir bimanuālai rektoabdominālai(per rectum) izmeklēšanai- neskaidras etioloģijas sāpes vēdera lejasdaļā vai mazajā iegurnī, aizdomas par svešķermeni dzimumceļos, asiņošana no dzimumceļiem un citas indikācijas.
…
