Glezniecība un arhitektūra Latvijā

Brīvvalsts kultūras sasniegumi
1914. g. uzliesmoja Pirmais pasaules karš. 1915. g. vācu kara­spēks iebruka Latvijā un tika apturēts 20 km no Rīgas. Šajās pozīcijās Krievijas un Vācijas karaspēks palika līdz pat 1917. g. Atkāpdamās no Kurzemes, cara armija lietoja t. s. kailās zemes taktiku, milzīgas ļaužu masas ar lopiem un iedzīvi virzot uz aus­trumiem. Karš sagrāva ekonomiku, vairumu uzņēmumu evakuēja uz lekškrieviju, tiem līdzi aizplūda strādnieki. Strēlnieku pulkos dzīvību zaudēja tūkstošiem jaunu cilvēku. Pirmais pasaules karš latviešus izmētāja plašā telpā, bet radīja arī jaunu kopības izjūtu. Gala iznākumā notika izmaiņas pasaules kartē, izmainījās mode, filozofija deva jaunus definējumus vēsturiski it kā nostiprinātiem jēdzieniem.
Mākslas pasaulē stili un tendences mainījās zibenīgi. Jāzeps Grosvalds (1891-1920) un Jēkabs Kazaks (1895-1920) iekaroja latviešu glezniecībā paliekošu vietu ar darbiem, no kuriem dveš skarba kara elpa, latviešu strēlnieku frontes ikdiena un bēgļu neapskaužamais liktenis.
Pirmā pasaules kara rezultātā radās Latvijas valsts. Lai cik grūts būtu sākuma periods - svešu politisko un militāro spēku iejauk­šanās, tautas sašķelšanās "baltajos" un "sarkanajos", vairākus ga­dus ieilgušās smagās brīvības cīņas -, teritorija latviešu etniskajās robežās kopš 1918. gada 18. novembra ir valsts. Tāpēc arī 1919. g. lielinieku īslaicīgā režīma darbība kultūras jomā ir Latvi­jas kultūras vēstures daļa.…