Kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem strauji pieaugusi interese par vides aizsardzības globālajām problēmām sabiedrības, pašvaldību, valstiskā un starptautiskā līmenī. Cilvēce ir apzinājusies, kādus reālus draudus var radīt dzīve, kas nav saskaņā ar vidi, ar to saprotot dabu, sociālo un garīgo dzīvi.
Par vienu no aktuālākajām globālajām vides problēmām Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, pēc pasaules zinātnieku ieteikumiem un sabiedrības pieprasījuma, tiek atzītas klimata izmaiņas.
1992.gadā Riodežaneiro tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija. Tas ir viens no jaunākajiem starptautiskajiem līgumiem, ar kura palīdzību pasaules valstis kopīgi meklē risinājumu šai problēmai. Konvencijā ir tieši norādīts par zemeslodes klimata izmaiņām. Arī Latvija kopā ar 165 pasaules valstīm apņēmusies stabilizēt gāzu koncentrāciju atmosfērā, kuras rada klimata izmaiņas. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja cilvēce (katrs no mums) šīm problēmām nepievērsīs lielāku uzmanību, konvencijas nespēs neko izmainīt.
Klimata izmaiņas radušās cilvēka darbības iespaidā, jo kopš industrializācijas laikmeta pieaug novadīto gāzu daudzums (ogļskābā gāze, metāns, slāpekļa oksīds, ozons, freons). Tā rezultātā atmosfēra saista vairāk siltuma. Šis process var novest pie globālās vidējās temperatūras maiņas un būtiskām pārmaiņām Zemes klimatā. Pārmaiņas notiks pārāk strauji, lai cerētu uz labu iznākumu.
Klimats ir ilgstošs apstākļu kopums katram pasaules reģionam. Saules starojuma ietekme, Zemes rotācija, gaisa masu sastāvs, okeānu tuvums un lielums, kalnu augstums un ieleju dziļums – visi šie faktori veido to, ko mēs saucam par klimatu.
Kopš cilvēks parādījies uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad klimats joprojām nosaka cilvēku dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.…
