Ievads
Referātā „Globālā krīze un organizētā noziedzība“ tiek apskatīti vairāki jēdzieni, kas cieši saistīti savā starpā un viens otru papildina. Pirmkārt „globālā krīze” – jebkuram indivīdam krīze saistās ar kādu negatīvu situāciju, kas radusies no šī indivīda atkarīgu vai neatkarīgu apstākļu dēļ un pastāv kādu noteiktu laiku. Jēdziens „globālā krīze” ir daudz plašāks, tas ietver sevī milzīgu teritoriju un grūti ietekmējamus procesus.
Ekonomikā krīze nozīmē noteiktu ekonomikas attīstības cikla fāzi, kas seko pēc uzplaukuma perioda. To raksturo patēriņa pazemināšanās, peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās. Krīzes laikā ražošanas un pakalpojumu apjoms samazinās, daudzi uzņēmumi kļūst nerentabli un pieaug bezdarbnieku skaits. Pēc tam seko depresijas fāze. Šādos apstākļos ir vērojama politiskās situācijas saasināšanās, kas pēc savas būtības atšķiras ar iespēju trūkumu turpmāku prognožu precīzai izvirzīšanai.
Grūti precīzi prognozēt mūsdienu krīzes pastāvēšanas laika periodu. Pirmkārt, to kavē nepietiekoša informācija, otrkārt, politiskie aspekti, kas ekonomistiem nav pilnībā pieejami.
Vēl sarežģītāk ir veikt organizētās noziedzības analīzi krīzes apstākļos – statistikas datu bāzēs nav izdalīta atsevišķa informācija par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri veikti organizētās grupās; jēdziens „globālā krīze” Latvijai ir mazpazīstams. Tas tāpēc, ka ilgstošu laika periodu valsts atradās PSRS sastāvā, kuras vadošie politiskie un ekonomiskie spēki uzskatīja, ka šajā savienībā nepastāv organizētā noziedzība, neatzina ASV un Eiropas valstu problēmas kā saistošas arī savai lielvalstij, līdz ar to arī jebkāda veida krīze netika atzīta par saistošu PSRS teritorijai.
Izvēlētās tēmas pamatojums. Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā, noziedzības apkarošanas jomā organizētās noziedzības apkarošana ir prioritāte – cīnoties pret to kompleksi, tiek apkarots noziedzības kodols un tādējādi novērsts cilvēku dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī valsts un sabiedrības aplaupīšana. Diemžēl Latvijā visbiežāk tiek atklāti konkrēti noziedzīgi nodarījumi un notiesāti to tiešie izpildītāji, bet reti izdodas pierādīt vienota organizētās noziedzības grupējuma vainu daudzos visdažādākajās jomās pastrādātos noziedzīgos nodarījumos. Par to liecina arī statistika, organizētā grupā izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits ir lielāks nekā uzsākto kriminālprocesu skaits, savukārt notiesāto cilvēku skaits, par noziedzīgiem nodarījumiem organizētās grupās ir vēl mazāks. Pie tam šeit ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka terminu „organizēta grupa” var piemērot arī citām, ar organizēto noziedzību nesaistītām noziedznieku grupām (piemēram, dzīvokļu zagļiem). Globālās krīzes apstākļos organizētā noziedzība kļūst vērienīgāka savā apjomā un to ir sarežģītāk kontrolēt.
Izvirzītie mērķi: Veikt pieejamās informācijas analīzi par globālo krīzi un organizēto noziedzību, lai varētu izveidot pētījuma teorētisko modeli un izdarīt secinājumus.
Uzdevumi:
veikt organizētās noziedzības līmeņa noteikšanu Latvijā un globālā mērogā;
veikt salīdzināšanu krīzes apstākļos un ārpus tiem;
izpētīt normatīvos aktus, kas attiecas uz pētāmo tēmu;
izpētīt dažādu politiķu un ekonomistu viedokļus par organizētās noziedzības attīstību krīzes apstākļos un salīdzināt viņu izvirzītos priekšlikumus organizētās noziedzības samazināšanai.
…
