Pēdējo gadu laikā ir apzināta situācija, ka globālās klimata izmaiņas nav tikai nākotnes draudi videi. Potenciāli tas veido tik pat nozīmīgu sociālo un ekonomisko izaicinājumu cilvēcei, kādu tā jebkad ir piedzīvojusi. Pieaugošās debates, par iespējām stāties pretī šim izaicinājumam, noved pie fakta, ka pašos pamatos globālās klimata izmaiņas ir arī savdabīga ētiska dilemma.
Zemes atmosfēra sastāv no skābekļa (21%), slāpekļa (78%), un citām gāzēm. To starpā ir tā saucamās siltumnīcefekta gāzes (SEG) (CO2, CH4, N2O u.c), kuras darbojas kā sega ap Zemi, palīdzot uzturēt siltumu. Galvenā siltumnīcefekta gāze ir ogļekļa dioksīds (CO2). Oglekļa dioksīds rodas, dedzinot koku un pārakmeņojušos koku (fosīlie kurināmie). Dabā tūkstošiem gadus pastāvēja oglekļa līdzsvars, jo dabiskie procesi un malkas dedzināšana ražoja oglekļa dioksīdu, bet augošie koki savukārt piesaistīja aptuveni tikpat daudz oglekļa dioksīdu. Pārakmeņojies koks jeb fosilais kurināmais (ogles, nafta, dabas gāze) rada daudz vairāk oglekļa dioksīdu. Divdesmitā gadsimta laikā strauji pieauga fosilā kurināmā dedzināšana, kā arī mežu izciršana, mainot Zemes atmosfēras dabisko oglekļa īpatsvaru.
Kopš industriālās revolūcijas sākuma, šo gāzu sastāvs atmosfērā ir gandrīz dubultojies. Zinātnieki rēķina, ka rezultātā vidējā Zemes gaisa temperatūra ir pieaugusi par 0,5 °C pēdējos 100 gados un varētu vēl pieaugt no 1,5 līdz 6°C nākamos 100 gados, ja SEG izmeši netiek samazināti.Lai gan lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka pieaugs nokrišņu daudzums, būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi un ka ledāju kušanas rezultātā celsies jūras līmenis, iespējams līdz 65 cm nākamo 100 gadu laikā. Šīs pārmaiņas būtiski mainītu arī esošās mežu, lauksaimniecības un piekrastes zonas. …
