Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais regulējums

Par goda un cieņas aizsardzību runāt daudz ir ļoti svarīgi, jo sāk jau šķiest, ka cilvēki vairs nezina robežu, iespējams, tāpēc ka trūkt pietiekami liela izpratne par šo jomu. Cik tālu var iet, lai neaizskartu citus? Kāda ir robeža, un kurš būs atbildīgs par sekām? Par šiem jautājumiem gan tiek dzirdēts mazāk, iespējams, nešķiet tik būtiski, bet tā nebūt nav, jo ir svarīgi apzināties savas un citu cilvēku tiesības saistībā ar goda un cieņas aizsardzību, kā arī vārda brīvības ierobežojumiem.
Lai gan esam demokrātiska valsts, tas nenozīmē, ka mums vārda brīvība ir neierobežota, tāpēc pastāv likumi. Latvijas Republikas Satversmes 95.pants nosaka, ka - “valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņas pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta ”. Šobrīd šī tēma palikusi arvien aktuālāka, ņemot vērā, lielo negāciju pret personām, kuras saistītas ar Covid-19 ierobežojumu ieviešanu un tās kontrolēšanu, aicinājumiem vakcinēties un ievērot noteiktas prasības, lai ierobežotu slimības izplatību. Šo un citu iemeslu dēļ, šī gada sākumā tika aizsāktas diskusijas par policistu cieņas un goda aizsargāšanu, iespējams, vajadzēs atjaunot normu par varas pārstāvju un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. Šis krimināllikuma 271.pants 2004.gadā tika atzīts par spēkā neesošu, jo neatbilda Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam. …