Secinājumi
Bez gotikas, kā stila, viduslaiku Eiropas valstu kultūra nav iedomājama, jo tas nošķir veselu periodu starp romāniku un renesansi, pārņemot vairākas mākslinieciskās formas no citām tautām, ieviešot daudz jaunas, citādas, līdz šim neredzētas tendences tādās jomās kā arhitektūra, tēlniecība un glezniecība.
Gotikas stila nozīmīgākais sasniegums ir romānikas noslēgto telpu nomaiņa pret plašām, bagātīgi ar gaismu piepildītām ēkām, ko panāca ar griestu augsto novietojumu, lielajiem logiem, torņiem, kurus izrotāja jaunie un dažādie, gotiskajam stilam raksturīgie arhitektoniskie rotājumi, kā nervīru velves, pīlāri un travejas.
Šī stila iezīmes, no tā izcelsmes zemes, Francijas, ieviesās arī citās Eiropas valstīs ar tuvu līdzību, bet tomēr arī ar zināmām atšķirībām, piemēram, Vācijas celtnēm tāpat kā franču zemes būvēm ir raksturīgi it kā traukties uz augšu, taču Anglijā un Itālijā ir pretēji – celtņu izteiktais vertikālisms izpaliek. Lai gan bagātīgais ažūrisms, kas rotā sienas, atrodams gan vācu, gan angļu, gan itāļu zemēs.
Tēlniecība, kā makslas virziens, guva nozīmīgu lomu gotikas laikmetā, jo līdz ar to radās jauna, būtiska iezīme, kas ir patieso cilvēku jūtu un reālās dzīves motīvu iekļaušana tēlojumos. …
