Ievads
Īsumā gotiku varētu raksturot kā stilu, kurā apvienota neaptverama grandiozitāte un izsmalcināts, pat pedantisks smalkums līdz pat vissīkākajām detaļām. Augstās katedrāļu sienas un debesīs iestiepušies torņi izraisa bijību, taču smalkie ornamenti un reālistiskās skulptūras izraisa apbrīnu.
Gotikā ir daudz neizskaidrojama, kas pievilina, jo gotika ir radusies laikposmā, kad Baznīcas vara bija praktiski neierobežota, un mūsdienu cilvēkam ir neizprotams, kā var investēt ļoti lielu naudu katedrāļu celtniecībā, tam veltīt desmitiem gadu un tas viss vienas Dievmātes godināšanai. Acīmredzot, tas bija laiks, kad garīgās vērtības cilvēki turēja krietni augstāk par materiālajām un tādēļ ir vērts ieskatīties gotikā – tā pastāsta ļoti daudz ne tikai par sava laika kultūru, bet arī atgādina, ka ne visu ir iespējams izmērīt naudā.
Gotikas laikmeta mākslinieku darbi sajūsmina pat šodien un, salīdzinot ar mūsdienu moderno mākslu, kļūst skaidrs, ka esam aizgājuši tālu no seno kultūru – Romas un Grieķijas skulptoru uzstādītajiem standartiem, kādai vajadzētu būt skulptūrai, lai tai piemistu patiess spēks, lai tā būtu apbrīnas vērta. Beigts teļš formaldehīdā (Demjena Hērsta darbs „The Golden Calf” tika pārdots izsolē šā gada septembra vidū par 8,11 miljoniem latu) nav nekāda māksla. Māksla prasa ieguldījumu, inteliģenci, izpēti, tai ir uz kaut ko jābalstās. Gotikai bija stabils pamats, tāpēc tā dzīvo vēl šodien.
…
