Grafiti jeb zīmju māksla ir glezniecības stils, kas radies no amerikāņu virziena Hip–Hop, ko 1974.gadā Ņujorkā dibinājis bijušais varenā Bronksas klana vadonis Afriks Bambaatā. Kā „melnās” (afrikāņu, Antiļu, Jamaikas un afroamerikāņu) kultūras izpausme Hip-Hop radīja grafiti mākslu, dejas (breiku, smārfu, hipu) un mūziku (repu). Pilsētu un priekšpilsētu ielas kopienu atstumtība, šo cilvēku dvēseles stāvoklis izpaužas gleznieciskas tieksmes valodā, kas kalpo kā prasība un cīņas līdzeklis pret atstumtību.
B. Boys, virziena Mouv piekritēji, atmasko sabiedrības problēmas, pauž rasu un sociālo minoritāšu protestu, atspoguļo „pilsētas iedzīvotāju frustrāciju, lai radītu savu personisko mākslas formu, nemēģinot izpatikt plašākai publikai”.
Ņujorkas grafiti mākslas pārstāvji „bijuši revolucionāri un dumpinieki.. Daudziem no mums nebija mājvietas. Sabiedrībai mēs bijām zuduši”. (Kviks gleznotājs) Viņi dzīvo Hip-Hop un grafiti mākslai un no tās: „Sākumā tu esi tas, kurš ir Mouv, pēc tam Mouv ir tas, kas ir tevī”. (Bleids gleznotājs)
Pastāv zināma paralēle starp šo ielas mākslu un Mārtina Lutera Kinga politiku rasu vienlīdzības, it īpaši melnādaino, atzīšana. No šīs brīvības tieksmes ap 1968.gadu dzimst tag virziens, kurš iespaidojies no spāņu kultūras un kura nosaukums nozīmē „vārds”. Jaunie melnie tageri ir melno vergu pēcteči. Viņi parakstās zem savas identitātes kopā ar puertorikāņiem, lai tiktu pamanīti. Ar rakstu palīdzību – tekstiem vai parakstiem – viņi izplata savus vēstījumus vai savu klātbūtni pilsētas vidē. …
