Greizsirdība Ļeva Tolstoja romānā "Anna Kareņina"

Anna un Vronskis
Šī pāra pirmā tikšanās ne tikai izstaro ironiju, bet arī ietver atsauci uz pāra turpmāko likteni. Anna ierodas Maskavā, lai glābtu viņas brāļa, kurš ir bijis neuzticīgs, laulību. Ierodoties Maskavā viņa satiek Vronski, kurš kļūs par iemeslu viņas pašas laulības beigām, neuzticības dēļ. Nemaz nerunājot par stacijas darbinieku, kurš pakļūst zem vilciena riteņiem, kas ir tieša atsauce uz Annas likteni.
Greizsirdība šim pārim ir izteikti vienpusīga. Vronskis neizjūt greizsirdību pret Annas vīru, jo zina, ka Anna viņu mīl. Annas greizsirdība sāk augt, pēc meitas dzimšanas. Tā nav noteikta pret kādu cilvēku, bet gan Vronska brīvību, tāpēc arī visu naidu saņem Vronskis. Annas greizsirdība ir izolācijas un vainasapziņas rezultāts. Tā kā viņa pati krāpa savu vīru, viņa nespēj aptvert, to ka kāds varētu būt viņai uzticīgs. Šī idejiskā neuzticība dzen Vronski arvien tālāk un tālāk no Annas, jo viņš vairs nespēj paciest šīs nepamatotās scēnas, tomēr neprātīgi viņu mīl, tāpēc paliek ar viņu līdz viņu kopīgā stāsta traģiskajām beigām. Šī nebeidzamā greizsirdība, kuras dēļ Anna ieslīga depresijā, ir iemesls Annas pašnāvībai.
Autores Džūdita Armstronga un Viktorija Ņūtone savā grāmatā apspriež teroiju par to ka Anna ir mazohiste. …