Research Papers
Business and Law
Economics
Grieķijas tūrisma sektors ekonomiskās krīzes laikā no 200...-
Grieķijas tūrisma sektors ekonomiskās krīzes laikā no 2005. līdz 2010.gadam
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
Kopsavilkums | 4 | |
Summary | 6 | |
Ievads | 8 | |
1. | Grieķijas ekonomikas cikliskā attīstība un cēloņi | 10 |
1.1. | Situācija Grieķijā ekonomiskā laikā no 2005.g. līdz 2010.g. | 12 |
1.1.1. | Iekšzemes kopprodukts | 12 |
1.1.2. | Ekonomikas struktūra | 12 |
1.1.3. | Ārējās tirdzniecības attīstība | 13 |
1.1.4. | Inflācijas temps | 15 |
1.1.5. | Bezdarba līmenis | 16 |
1.2. | Fiskālā krīze | 16 |
1.2.1. | Valdības fiskālā politika | 16 |
1.2.2. | Valsts parāda problēmas un sekas | 18 |
2. | Tūrisms Grieķijā no 2005. līdz 2011.gadam | 21 |
2.1. | Tūrisma raksturojums | 21 |
2.1.1. | Ārvalstu tūristu skaits | 21 |
2.1.2. | Ieņēmumi no ārvalstu tūristiem | 22 |
2.2. | Tūrisma resursi un vīzija | 23 |
3. | Tūrisma un ekonomikas rādītāju salīdzināšana | 25 |
4. | Praktiskā daļa | 27 |
4.1. | Personīgā pieredze viesojoties Grieķijā 2011.gadā | 27 |
4.2. | Grieķu viedoklis par situāciju Grieķijā 2011.gadā | 27 |
5. | Nobeigums | 29 |
Izmantotie avoti | 33 | |
PIELIKUMI | 36 |
5. Nobeigums
Darba mērķis bija izpētīt kā ekonomiskā un finanšu krīze ir ietekmējusi tūrisma sektoru Grieķijā.
Galvenais pētāmais jautājums bija – kā ekonomiskā krīze ir ietekmējusi Grieķijas ekonomiku un tūrismu.
Pētījuma metode bija kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums.
Izstrādājot darbu un pētot datus, kā arī autorei pašai viesojoties Grieķijā un runājot ar Grieķijas iedzīvotājiem, autore nonāca pie vairākiem secinājumiem:
1. Grieķijas valsts ekonomiskā attīstība ir norietējusi cikliski. Laikā no 2005.g. līdz 2010.g. Grieķija ir pārdzīvojusi kāpuma, virsotnes un lejupslīdes fāzes.
2. Nozīmīgākā nozare Grieķijā no 2005.g. līdz 2010.g. bija pakalpojumu nozare, kas ietver jūras transportu, tūrismu, sakaru tirdzniecību, bankas, valsts pārvaldi un militāro aizsardzību. Pakalpojumu nozare aizņem vairāk kā 70 % no Grieķijas iekšzemes kopprodukta.
3. Krīze Grieķijas ekonomikai ir nesusi ne tikai zaudējumus, bet arī peļņu. Pirms krīzes posmā 2008.g., imports sasniedza virsotnes jeb uzplaukuma fāzi un sastādīja 92 miljardus dolāru, kā arī iekšzemes kopprodukts 2008.g. sasniedza augstākos rādītāju 348 miljardus dolāru.
4. Laika posmā no 2005.g. līdz 2010.g. Grieķijā tiek vairāk eksportēti pakalpojumi kā importēti. Pie pakalpojumiem pieder transportu, tūrismu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.
5. No 2005.g. līdz 2010.g. Grieķija ir vairāk importējusi preces kā eksportējusi. Pārsvarā importēts tiek iekārtas, transporta līdzekļi, kurināmais un ķīmijas produkti.
6. Grieķijas patlaban atrodas iedobumu fāzē un, lai sasniegtu atveseļošanās jeb kāpuma fāzi būs nepieciešami vairāki gadi, bet vairāki gadu desmiti būs vajadzīgi parādu atmaksai.
7. Grieķijas valsts parāds no 2005.g. līdz 2010.g. ir pieaudzis no 195 līdz 328 miljardiem eiro.
8. No 2005.g. līdz 2010.g. Grieķijai ir negatīva budžeta bilance. Izdevumi pārsniedz ienākumus.
9. Cenu līmenis un bezdarba skaits visstraujāk ir palielinājies krīzes posmā 2010.g.
10. Grieķijas iedzīvotāji nepievērsa pastiprinātu uzmanību ekonomikai, izšķērdīgi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un uz citu valsts rēķina, kas noveda Grieķiju līdz krīzei un lieliem valsts parādiem, kaut gan paši grieķi tā neuzskata.
11. Krīze Grieķijā vairāk izpaužas centrālajā daļā kā salās. Centrālajā daļā, tiek vairāk protestēts un streikots par nodokļu paaugstināšanu un citām nepieņemamām lietām kā salās. Salas ir orientētas uz tūrismu un praktiski krīze neskar.
…
Darba nosaukums ir Grieķijas tūrisma sektors ekonomiskās krīzes laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Darba mērķis ir izpētīt ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz tūrismu Grieķijā. Tēma tika izvēlēta pēc viesošanās Atēnās, laikā, kad valstī norisinājās streiki. Salīdzinot redzēto ar masu medijos atspoguļotu, autorei likās, ka situācija masu medijos tiek pārspīlēta. Kā arī tēma tika izvēlēta pēc vasaras prakses iespaida. Prakse norisinājās Sheraton Rhodes kūrortā/viesnīcā – Grieķijā. Laika gaitā apkalpojot klientus un uzzinot, ka 2011. gada vasara, kūrortam ir ienesīgāka par iepriekšējo, autore nolēmu izpētīt, kā krīze ietekmē tūrismu - pozitīvi vai negatīvi, kas piesaista tūristus, un kā Grieķija cīnās ar ekonomikas problēmām un parādu atmaksāšanu. Autores izmantotās darba metodes bija literatūras, statistikas datu studijas, Grieķijas ekonomikas un tūrisma rādītāju horizontālā un vertikālā analīze. Galvenais pētāmais jautājums bija noskaidrot, kā ekonomiskā krīze ir ietekmējusi Grieķijas ekonomiku un tūrismu. Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkotas svarīgākie jēdzieni, kas saistīti ar ekonomiku, ekonomiskā situācija Grieķijā un pārdzīvotās krīzes Grieķijā no 2005. līdz 2010.gadam Darba otrajā nodaļā tiek aplūkoti svarīgākie jēdzieni, kas saistās ar tūrismu, kā arī tiek atspoguļota informācija par Grieķijas tūrisma sektora vispārīgo apraktu un to saistītiem rādītājiem un nākotnes vīziju. Darba trešajā nodaļā tiek salīdzināts tūrisma un ekonomikas rādītāji, lai redzētu, kura nozare ir vairāk cietusi, pa pamatu ir izmantoti statistikas dati, to salīdzināšana. Darba ceturtajā nodaļā tiek aprakstīta autores personīgo pieredze pēc 2011.g. viesošanās Atēnās un Rodas salā, kā arī Grieķijas uzņēmēju un Rodas salas iedzīvotāju viedoklis par situāciju, kas norisinājās Grieķijā 2011.g. Autore izmantoja literārus un elektroniskus resursus, kā arī intervijas. Galvenie secinājumi ir tādi, ka Grieķijas valsts ekonomiskā attīstība ir norietējusi cikliski. Laikā no 2005.g. līdz 2010.g. Grieķija ir pārdzīvojusi kāpuma, virsotnes un lejupslīdes fāzes. Galvenais krīzes cēlonis ir tāds, ka grieķi nepievērsa pastiprinātu uzmanību ekonomikai, izšķērdīgi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem uz citu valsts rēķina, kas noveda Grieķiju līdz krīzei un lieliem valsts parādiem, kaut gan paši grieķi tā neuzskata. Pieejamā elektroniskā informācija par Grieķijas ir pretrunīga un nekorekta. Informācija grāmatās ir novecojusi. Statistikas dati ir pilnībā apkopoti par 2009.g. un 2010.g., bet par 2011.g. nav pilnībā nokomplektēti statistikas dati. Krīze Grieķijā vairāk izpaužas centrālajā daļā kā salās. Neraugoties uz krīzi tūristi turpina apmeklēt Grieķiju par spīti nestabilai situācijai, kas norisinās valstī. Grieķi ir veiksmīgi izmantojuši situāciju, kad tūristu skaits Grieķijā ir palielinājies. Ir izveidota jauna tūrisma projektu „Pievienojies mums Grieķijā”, lai piesaistītu vēl vairāk tūristu. Galvenā nozare, kurā Grieķija var pie esošās situācijas nopelnīt ir tūrisms, kas nes pelņu ekonomikai, bet tas krasi nemaina maksājumu bilanci, jo Grieķijai ir milzīgs valsts parāds, kas pārsniedz 300 miljardu eiro, līdz ar to nauda, kas ienāk no tūrisma sektora pazūd, lai atmaksātu investoriem aizdevumu procentus. Grieķijas patlaban atrodas iedobumu fāzē. Lai sasniegtu atveseļošanās jeb kāpuma fāzi, būs nepieciešami vairāki gadi, bet vairāki gadu desmiti būs vajadzīgi parādu atmaksai. Grieķiem ir jāiemācās dzīvot taupīgi, jo paši ir panākuši tādu stāvokli, kādā Grieķija atrodas. Un ne tūrisms, ne aizdevēji neglābs valsti, ja paši Grieķi nespēs atteikties no nauda izšķērdības un nedzīvos ekonomiski. Nākotnē tiek plānots vairāk pievērst uzmanību tūrismam. Tiek plānots veidot jaunus tūrisma produktus un mainīt tūristu asociācijas ar Grieķiju, lai tā neasociējas tikai ar pludmali un sauli, bet arī ar kultūru un kultūras mantojumu.
- Ekonomiskās un monetārās sadarbības vēsture
- Grieķijas tūrisma sektors ekonomiskās krīzes laikā no 2005. līdz 2010.gadam
- Tūrisma attīstības vēsture Latvijā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Tūrisma attīstības vēsture Latvijā
Research Papers for university13
-
Ekonomiskās un monetārās sadarbības vēsture
Research Papers for university24
Evaluated! -
Horvātijas un Grieķijas tūrisma resursu un tūrisma infrastruktūras raksturojums
Research Papers for university7
Evaluated! -
Horvātijas un Grieķijas tūrisma resursu un tūrisma infrastruktūras raksturojums
Research Papers for university7
-
Tūrisma vēsture Latvijā
Research Papers for university13