Gunāra Cīruļa romāna "Mīļais, nesteidzies" recenzija

Manuprāt, grāmatas beigas ir pārāk sasteigtas un pats atrisinājums, ka pie visa vainīgais izrādās garīgi slims cilvēks, kurš par sevi pat nevar atbildēt, grāmatas notikumu gaitā neiederas.
e) Pats romāna raksturojošākais teiciens ir ’’mīļais, nesteidzies’’, kas bija kā uzraksts nozagtās mašīnas logā, taču vēlāk šis citāts ieguva citu pielietojumu – tas tika izmantots dažādās izmeklēšanas situācijās policistu starpā.
Specifiski teicieni tika minēti policistu starpā, kad tie apraksta aizdomās turamos un citas personas, kas saistītas ar izmeklēšanas darbu. Piemēram, ’’kuri gluži kā dzīvsudrabs allaž izslīdēja starp pirkstiem’’ un ’’cilvēki ar zivju asinīm – šie ziemeļnieki’’.
Tiek uzsvērta policijas darba būtība un tās svarīgums sabiedrībā – ’’milicijas darbinieks ir tikai skrūvīte mehānismā, kas allaž liek taisnībai uzvarēt. Kā arī ’’jo vairāk iepazīsities ar milicijas darbu, jo vairāk grūtību un trūkumu saskatīsiet.’’
f) Stils, kādā romāns sarakstīts, ir visai vienkāršs un izprotams. Tajā nav abstraktu vai māksliniecisku, vai grūti izprotamu frāžu. Arī leksika nav sarežģīta, jo grāmatā pārsvarā ir cilvēku savstarpējie dialogi, sarunvaloda. Savukārt sarunvalodā atklājas policijas žargons, tā vulgaritāte un vārdu nozīmes piesātinājums. Un tādi – spēcīgi un piesātināti - arī ir grāmatā izmantotie tēlainās izteiksmes līdzekļi - salīdzinājumi, aforismi, metaforas.
…