2.4. 90. gadu sākumā dramaturgs Gunārs Priede bija nedaudz apklusis.
G. Priede lugu rakstīšanu nebija pārtraucis. Gan publicistiskā, gan atsevišķos iestudējumos uzzibsnīja viņa lugas “Pārventas hetēra” un “Tīna”. Šajās lugās risinātās problēmas likās par fragmentāru un nespēja piepildīt visu dramatiskā darba celtni, tālab lielajos teātros viņa lugas palika neiestudētas, līdz dramaturgu pašu sāka mākt šaubas par to, vai viņa laiks vispār nav jau pagājis. 1997. Gadā dailes teātrī tika iestudētas trīs viņa viencēlieni: “Tāltālā zeme”, “Pie mums martā”, “Burbuļi” ar apvienojošu virsrakstu “Mēļš frontē dvielis”. 90. gados G. Priede atsacījies no jaunības lugu pasteļtoņiem un nu runā noteikti par tiem procesiem, kas noris sabiedrībā.
1997. gadā Zvaigzne ABC Gunāram Priedem laiž klajā krājumu “Centrifūga un citas lugas”. (4)
Jaunākā laika lugās Gunārs Priede raksta par latviešu inteliģenci laikmetu griežu situācijā: “Centrifūgā” pievēršas 1949. gadam, kad notika otrā lielā latviešu izvešana uz Sibīriju; “Ceturtdienas ciemiņi”, “Nakts pirms mājām”, “Pārventas hetēra”, “Vīkšējs un Hercogiene”, “Auseklītis virs Betlēmes” tapušas 90. gadu pirmajā pusē, - šo lugu dramaturģijas pamatā ir konflikts, kas rodas starp sapni par brīvu Latviju un reālu jauno brīvo Latviju. (1)
1955. gadā režisors Pēteris Pētersons Dailes teātrī iestudēja viņa lugu “Jaunākā brāļa vasara”, kas guva lielu atsaucību, un to izrādīja vairāk nekā simt reižu. Ar šīs lugas palīdzību Gunārs Priede bija paveicis pašu galveno – pagriezis latviešu drāmas ceļu citā virzienā.
…
