Hammurapi un Manu likumi ir divi no vēsturiski nozīmīgākajiem senajiem likumu kodeksiem, kas veidojuši pamatu savas civilizācijas sociālajai, politiskajai un tiesiskajai kārtībai. Hammurapi likumi, kas izveidoti ap 1772. gadu p.m.ē., atspoguļo Babilonas valsts tiesisko sistēmu, kas tika veidota, lai nodrošinātu stabilitāti daudzveidīgā un multietniskā impērijā. Šie likumi bija nepieciešami, lai regulētu īpašumtiesības, ģimenes attiecības, kā arī noteiktu sodus par dažādiem pārkāpumiem. Hammurapi uzsvars uz taisnīgumu un vienlīdzīgu sodu piešķiršanu visiem sabiedrības locekļiem ir īpaši nozīmīgs Babilonas impērijas sociālās kārtības uzturēšanai.
Savukārt Manu likumi, kas tika izveidoti no II gs. p.m.ē. līdz II gs. m.ē., attēlo senās Indijas sabiedrības sociālo un reliģisko struktūru. Manu likumi nosaka reliģiskos pienākumus un sabiedrības hierarhiju, īpaši pievēršoties kastu sistēmai, kurā brahmani (priesteri) un kšatrii (karotāji) ieņem vadošo lomu. …