Secinājumi
Hanna Arente izseko trīs ideoloģiju – antisemītisma, imperiālisma un rasisma attīstību, kas viņasprāt, noveda pasauli pie totalitārisma.
Autore uzskata, ka totalitārisma izcelšanās nav nejaušība, bet gan loģisks iznākums. Viņa velk paralēles ar ebreju tautas vēsturi un skaidro katra posma problemātiku, īpaši atzīmējot, ka svarīgi ir tas kā kurā laikā ebreji tika uztverti, kāda bijusi viņu loma un ietekme, attiecības ar apkārtējo sociālo vidi.
Antisemītisms radies Centrālajā un Rietumeiropā 19.gadsimta sākumā un vidū un turpinājies kā imperiālisma periodā laika posmā no 1884.gada līdz Pirmā pasaules kara beigām, rasisms un dažādu notikumu virkne, pēc autores domām izraisīja totalitārismu. To varētu nosaukt par vēstures likumu meklējumiem.
Īpašu uzmanību viņa veltījusi nacistiskajam un staļiniskajam totalitārismam, kas pārstāvējis pilnīgi jaunu varas formu, kas balstīta uz ideoloģiju un tās pavadoni — teroru. Ideoloģijas centrā bija noteikta ideja — rase, šķira, nācija vai kas cits. Attīstot šo domu radās sistēma, kas centās iegūt varu. Šī nolūka īstenošanai bija nepieciešams terors, ar ko Ārente saprata sistemātisku, uzmanīgi izplānotu un likuma varas neierobežotu fiziskas un psiholoģiskas vardarbības lietojumu. Viņa uzskatīja, ka totalitārisms radis labvēlīgu augsni vidē, kurā sabiedrība bija sašķelta nesaistītā bez pamatu masā, bet tukšā valsts iekārtas čaula kļuvusi par nekontrolētu spaidu līdzekli.
Totalitārisms nākot pie varas, veido jaunas institūcijas un sagrauj sociālās, tiesiskās un politiskās tradīcijas valstī. Šķiras tiek pārvērstas masās, kuras galvenais apspiešanas ierocis terors
Kā atzīmē kritiķi, Totalitārisma izcelsme bija nozīmīgs darbs. Tajā izteikti spoži spriedumi par politisku institūciju dabu un lomu, mūsdienu nacionālās valsts iekšējām pretrunām un cilvēka vajadzību pēc iesakņotības. Taču tam bija arī savas vājās puses. Ārente attiecās pret totalitārismu kā pret neatkarīgu un pašpietiekamu fenomenu, kas nepielūdzami šķetina savu iekšējo loģiku un nepakļaujas cilvēka ierobežojumiem. Viņa nekritiski pielīdzināja nacistiskā totalitārisma „formu” staļiniskajai, un viņas analīze balstījās uz tādām teorijām par cilvēci un sabiedrību, kas netika skaidri izklāstītas un pamatotas.
…