Hausmaņa fenomens.Parīzes pilsētas pārveide 19.gadsimta 50.-70.gados

Parīze līdz lielajām pārbūvēm
Situācija 19.gs. vidū
Laikā no 1853. līdz 1869.gadam Parīzē tika izbūvēti 115 kilometri jaunu ceļu, dubultojot un trīskāršojot to platumu. Tika izveidots vairāk nekā 450 km ietves segumu. Ielu apstādījumi tika papildināti ar 100 000 kokiem. Tika ierakti 415 km notekcauruļu, vairāk nekā deviņas desmitdaļas no esošajām tika nomainītas pret jaunām. Tika uzcelti 4 jauni tilti un 10 rekonstruēti. Sēnas apkaimē tika nojaukts vairāk nekā 27 tūkstoši ēku, vairāk nekā 100 tūkstoši tika pārbūvētas. Tika uzceltas 13 jaunas baznīcas, 2 sinagogas, 5 rātsnami, 6 kazarmas, 5 teātri un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas.
Šo pārbūvju nepieciešamību noteica Parīzes stāvoklis 19.gadsimata vidū. Šajā laikā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Uz Parīzi devās visi, kas vien to spēja. Jaunu cilvēku cerības atrast darbu un veidot labi nodrošinātu dzīvi saistījās ar galvaspilsētu. 19.gadsimta vidū Parīzes iedzīvotāju skaits sasniedza 1,3 miljonus, bet 1970.gadā jau 2 miljonus.
Īpaši liels iedzīvotāju blīvums veidojās nabadzīgajos rajonos kā Sent–Onorē. Šeit iedzīvotāju blīvums sasniedza tūkstoš cilvēku uz hektāru. Apbūve tika mainīta, tika aizbūvētas un sašaurinātas ielas. Namu pārkares un notekūdeņi ielas veidoja par neizgaismojamiem un neizbrienamiem tuneļiem. Nebija nekādu būvnoteikumu, kas ierobežotu haotisko apbūvi šajos rajonos – nedz ēku augstumu, nedz ventilāciju un sanitāri – higiēniskos apstākļus. Strauji veidojās un paplašinājās graustu rajoni. Sent – Denī un Monmartas ielu tuvumā izveidojās nabadzīgi rajoni, kuros no 1832-1849.gadam izplatījās holēras epidēmija. Galvenais epidēmijas iemesls bija dzeramais ūdens, kas tika ņemts no Sēnas.

…