Healdika jeb ģerboņu kultūra

Ģerbonis – (pamatvārds vācu erbe, mantojums,simbolisks attēls, kas darināts pēc heraldikas noteikumiem. Pēc nozīmes izšķir kārtas, valdinieka, piemiņas, dāvinājuma, laulības, mantojuma un citus ģerboņus.Ģerboņi cēlušies no dzimtu īpašuma zīmēm krusta karu laikā. Sākumā ģerboņiem ciešs sakars ar apbruņojumu. Tāpēc ģerbonī izšķir puses, nevis pēc skatītāja, bet pēc bruņinieka rokām, kas jāiedomājas aiz vairoga. Senākā vairoga forma bija trijstūris. 15. gs. sākumā parādās četrstūra forma ar noapaļotu nobeigumu apakšā (spāniešu vairogs).Šādu vairogu tagad lieto blakus franču jaunam vairogam: četrstūrim ar noapaļotu apakšu un asu nobeigumu vidū.Vācu vairogam labā pusē augšā ir izgriezums.Atdarinot antīkos paraugus, rodas ovāla forma.Apgāztus vairogus Vācijā lieto uz kapakmeņiem par cilts izbeigšanās zīmi.Iedomājoties vairogu iedalītu 3 līmeniskās joslās. Izšķir galvu, vidus daļu un pēdu.Vidusdaļas centru sauc par sirdi.Sadalot 3 vertikālās slejās, dabū labos un kreisos sānus un starp tiem „pāļa vietu”.Parasti vairogs sadalās vairākos laukos.Dalījuma veidi ir vertikāls šķēlums, horizontāls dalījumns un slīps griezums no labā galvas uz kreiso pēdas stūri vai arī ar pretējā virziena diagonāli.No šiem galveniem dalījumu kombinējumiem, atvasināmi daudzi citi.Ja vairogā vairāki laukumi,tad jābūt vairākām krāsām un katrai krāsai tikpat vietas, cik citām, vai tik pat lauku, cik pārējām.Tādā sadalījumā krāsas izveido tās saucās – heraldiskās figūras…