Helicerāti (Chelicerata) un zirnekļveidīgie (Arachnida)

1.1. Helicerāti (Chelicerata)
Tas ir plašs un daudzveidīgs posmkāju apakštips. Tajā ir sīki līdz vidēji lieli posmkāji. Lielākā helicerātu klase ir zirnekļveidīgie, kas ir sastopami dažādos sauszemes biotopos vai retāk ūdenī. Jūrās gan ir sastopama neliela reliktu helicerātu grupa – zobenastes (tikai 5 sugas), kas ir saglabājusies no paleozoja ēras. Vēl ir viena neliela, bet no citiem helicerātiem morfoloģiski ļoti atšķirīga jūrās dzīvojoša grupa – jūraszirnekļi. Tos reizēm nošķir no helicerātiem kā atsevišķu grupu. Helicerātus pēta zinātne – arahnoloģija (kas gan nav tik attīstīta kā entomoloģija).
1.2. Helicerātu morfoloģija
Kopīga un raksturīga visu helicerātu pazīme ir tā, ka ķermeņa daļa, pie kuras atrodas kustību orgāni — kājas, cieši saistīta ar tai priekšā esošo ķermeņa daļu, kam ir mutes ekstremitātes un izveido kopā ar to vienu kopēju nodalījumu – prosomu (prosoma) jeb galvkrūtis (cephalothorax). Jāatzīmē, ka šis helicerātu ķermeņa nodalījums vairāk atbilst vēžveidīgo galvas nodalījumam nekā to galvkrūšu nodalījumam. Otra helicerātiem raksturīgā īpašība – tiem nav galvas taustekļu jeb antenu.…