Kopš 1976, pēc pirmā Ebola vīrusa uzliesmojuma, ir bijuši 18 apstiprināti slimības uzliesmojumi. Pieci apstiprināti slimības uzliesmojumi notika pēc 1976. gadā gan Zaira un Sudānā. 318 cilvēki bija inficēti ar vīrusu un mirstības līmenis bija 88 procenti. Sudānā uzliesmojumā, 284 cilvēki tika inficēti, un 53 procenti nomira.
1980. gadā − pirmo reizi apstiprinaja Ebola vīrusa uzliesmojumu ASV, kad bija ievestas inficēri pērtiķi no Filipīnām. Vīruss izraisija smagu slimību un nāvi visiem pērtiķiem, un tika inficēti 4 darbinieki.
Kopš 1990. gadu, bija 10 apstiprinātie Ebolas vīrusa usliesmojumi un vairums no viņiem notika Āfrikā. Kopš 2000. gadu bija astoņi infekcijas uzliesmojumi Ugandā, Gabona, Kongo Republikā un Sudānā.
09.2007 − Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka Kongo Demokrātiskajā Republikā apstiprināti pieci inficēšanās gadījumi ar Ebolas vīrusu. Apstiprinājums seko pēc desmitiem cilvēku bojāejas no nezināmas slimības pēdējo mēnešu laikā. Pieci saslimšanas gadījumi apstiprināti Rietumkasai rajonā valsts vidienē. Vietējās varas iestādes augusta beigās paziņoja, ka četros mēnešos Rietumkasai no nezināmas slimības miruši 68 cilvēki.
01.2009 − Ebolas hemorāģiskā drudža uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) licis Angolas Veselības aizsardzības ministrijai pieņemt lēmumu par robežas slēgšanu ar šo valsti. Pasaules veselības organizācija apstiprinājusi, ka Kasai provincē KDR rietumos no šā vīrusa gājuši bojā trīs cilvēki, savukārt vietējās varasiestādes ziņo par 13 vīrusa upuriem un vairāk nekā 40 inficētajiem.
Citi vīrusu hemorāģiskie drudži
Arī citi VHD rada nopietnas sekas veselībai, un mirstība no tiem ir ļoti augsta. Sastopami tādi VHD kā, Bolīvijas un Venecuēlas hemorāģiskie drudži, Lasa drudzis, Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis, Rosa upes drudzis, tropu hemorāģiskie drudži un vēl citi. (Pieliekumā 2. tab.) Mēdz gan būt sporādiski saslimšanas gadījumi ar VHD un arī epidēmiski šo slimību uzliesmojumi. Ipaši bīstamas šīs infekcijas slimības ir grūtniecēm, jo izraisa augļa patoloģijas un spontānos abortus. VHD vairāk izplatīti lauku rajonos, un parasti cilvēkiem pirms saslimšanas bijusi cieša saskare ar grauzējiem (piemēram, uzturoties mājokļos, kuros šie grauzēji mitinās, lietojot nepasterizētus piena produktus), kā arī bijusi nepietiekama aizsardzība pret moskītu un ērču kodumiem. Ir iespējama VHD sekundāra transmisija no slimnieka uz citiem cilvēkiem, saskaroties ar pacientu asinīm, bioloģiskajiem šķidrumiem, gļotādām (piemēram, Marburgas, Ebola, Lasa vīrusu hemorāģiskie drudži).
…
