Angļu filozofs un sociologs Herberts Spensers (1820-1903) ir viens no ievērojamākiem Viktorijas laikmeta zinātniekiem. Visplašāk viņš pazīstams kā zinātnieks, inženieris, politekonomikas analītiķis, evolūcijas filozofijas, evolūcijas psiholoģijas un sabiedrības izpētes attīstītājs.
Herberts ir sociālā darvinisma pamatlicējs. Sabiedrību viņš skatīja kā bioloģisku organismu, kas vispirms ir indivīdu kopums. Viņa teorijas ir izteikti individuālistiskas, jo viņš ticēja, ka sociālā evolūcija ir progress uz indivīda brīvību.
Būtiska Herberta Spensera organiskās koncepcijas daļa bija ideja par neiejaukšanos evolūcijas procesā, šī ideja spilgti parādās visās viņa teorijās. Sabiedrības izpētē viņš izmanto no bioloģijas zinātnes ņemtas zinātniskās analoģijas, velkot paralēles ar sociālo organismu.
Savā darbā es koncentrēti apskatīšu viņa dzīves svarīgākos datus, organiskās evolūcijas koncepciju, viņa sabiedrības klasifikācijas veidus, ieguldījumu socioloģijas apakšnozaru teoriju izstrādē un analizēšu viņa agrīnā darba esejas „Progress: tā likums un cēlonis” (1857) fragmentu. Izejot no apskatītajām teorijām, veikšu secinājums.
Herberts Spensers (1820-1903) bija angļu filozofs, zinātnieks, inženieris un politisks ekonomists. Savā laikā viņa darbi bija nozīmīgi evolūcijas koncepcijas popularizēšanā, kā arī viņam bija nozīmīga loma ekonomikas attīstībā, politikas zinātnē, bioloģijā un filozofijā (Encyclopedia of World Biography on Herbert Spencer, www.bookrags.com, 05.02.2008).
Herberts Spensers piedzima Derbijā, 1820.gada 27.aprīlī. Viņš auga ģimenē, kas bija disidenti, sabiedrības kritiķi un dumpinieki.…
