Elektroenerģijas ražošana ir viena no galvenajām saimnieciskajām nozarēm visā pasaulē, jo uz tās bāzes attīstās visa valsts ekonomika. Latvijai pašai elektroresursu nepietiek. Lielās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Daugavas (Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES) nespēj saražot visu nepieciešamo enerģiju, tāpēc atlikušo daļu Latvijas valsts iepērk no kaimiņu valstīm.
Pēc Latvenergo datiem 2000. gadā kopumā hidroelektrostacijās tika saražots 2799 GWh elektroenerģijas, kas ir 71% no kopējās Latvenergo saražotās enerģijas. [4., 19.lpp]
Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji ir attīstījušās ļoti daudzas vietējās, privātās, mazās hidroelektrostacijas uz mazajām upītēm.
Sabiedrībā ir radusies problēma, vai mazo upju hidroelektrostaciju pastāvēšana neizposta un neapdraud augu un dzīvnieku sugas, kas dzīvo šajās upēs, vai arī neizmaina ainavu. Izskan divi pretēji viedokļi. Bez tam Latvijas nesakārtotā likumdošana enerģētikā dod iespēju arvien vairāk un vairāk uzņēmīgiem cilvēkiem veidot savu biznesu ar jaunu mazo HESu celšanu. Ļoti daudzos gadījumos netiek ievērota nekāda vides aizsardzība.
Mana darba mērķis ir noskaidrot, kā hidroelektrostaciju darbība ietekmē apkārtējo vidi.
Darba uzdevumi ir :
iepazīties ar literatūru un noskaidrot kā darbojas HES,
apkopot vides ekspertu novērtējumus par Latvijas HESu ietekmi uz vidi un izdarīt secinājumus.
Ietekmes uz vidi novērtēšanai tiek izmantoti Latvijas likumdošanā iestrādātie vides stāvokļa rādītāji: caurplūdums, ne mazākam kā 0.55m3 , ainaviski izteiksmīgi posmi, ūdens augu audzes, zivju slēptuves, nārstu vietas un akmeņu saglabāšana, seklu, platu, šauru un dziļu vietu variēšanu. Ūdens kvalitātes rādītāji (ķīmiskie), piemēram, amonija joni, skābekļa patēriņš, kopējais fosfors, PH, suspendētās vielas, nitrātjoni, hlors, ogļūdeņraži. [11.]…
