7.7. Dundaga
Dundega Kurzemes ziemeļu daļā 1943. gada vidū kļuva par galveno ebreju nodarbināšanas vietu. SS nolēma izveidot Dundegas Jūras nometni kā nolūkā vācieši pavēlēja latviešu lauksaimniekiem atbrīvot 3 pagastus – Dundagu, Ārlabu un Lubezeri. Dundagā I dzīvoja ap 5000 ebreju no Rīgas, Dundegā II – 1000 iemītnieku, bet maijā izveidoja arī trešo kompleksu, kurā izveidoja 5000 ebreju sievietes no Ungārijas.
Dundegas projekta nolūks bija izveidot ģermanizēšanas koloniju Latvijā, uz kuru bija paredzēts vest kolonistus no ģermāņu valstīm. 1944. gada jūlija beigās pēc sekmīgas Šauļu-Jelgavas operācijas no šī projekta atteicās. Šī projekta izjukšana deva iespēju apmēram 300 ebrejiem izbēgt uz Kurzemes mežiem un pievienoties partizāniem.
Dzīve Dundegas finieru teltīs 1943. – 1944. gada ziemā bija ļoti smaga. Bija augsts mirstības līmenis. Šajā nometnē ne tik daudz iznīcināja, kā mira smago dzīves un darbu apstākļu dēļ.
Pārējās nometnes vai darba apmetnes, kur dzīvoja un strādāja ebreji, bija Balsta dambja cementa fabrika, Mīlgrāvis, Sužu muiža un daudzi militāra rakstura objekti un kūdras purvi.
8. Nobeigums
Vāciešu okupācijas laiks ilga 5 gadus. Šinī laikā vācieši ar nāves sodu Latvijā sodīja ap 10 000 politisko pretinieku. Uz koncentrācijas nometnēm nosūtīja 6000 – 7000 cilvēku, no kuriem retais atgriezās. Uz Vāciju deportēja ap 32 000 cilvēku. Vācu okupācijas laikā Latvijā nošāva vairāk nekā 70 000 ebreju un vairāk kā 20 000 ebreju no citām okupētajām Eiropas valstīm kā Austrijas, Čehijas, Ungārijas, Lietuvas un pašas Vācijas, kuri tika ievesti Latvijā no 1941. līdz 1944. gadam. Dažiem ebreju tautības cilvēkiem tomēr izdevās izdzīvot. Aptuveni 15 000 latviešu tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs Vācijā, Polijā, Austrijā un Francijas teritorijā. Viktora arāja komanda noslepkavoja ap 25 000 cilvēku – ebrejus un partizānus. Ir noskaidrots, ka tikuši slēpti ap 450 ebreju – 400 no tiem izdzīvoja. Šāda nežēlīga rīcība Vācijas vadībai bija raksturīga visās viņu okupētajās zemēs – ne tikai Latvijā.
…
