Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu piekrastē. Tās teritorija plešas no līdzenuma starp Savas, Dravas un Donavas upēm, caur kalnaino centrālo Horvātiju līdz Istras pussalai, bet dienvidos – caur Dalmāciju gar Adrijas jūras piekrasti. Horvātijai pieskaitāmas 1185 salas, no kurām 66 ir apdzīvotas. Horvātija ir slavena ne tikai ar savu Adrijas jūras brīnišķīgo piekrasti, bet arī ar termālajiem un minerālajiem avotiem.
Horvātija ir slavena ar savu neticami skaisto dabu un skaitās viena no ekoloģiski vistīrākajām vietām pasaulē. Adrijas jūras ūdens ir tik dzidrs, ka iespējams redzēt 50 metru dziļumā.
Reljefs. Liela Horvātijas teritorijas daļa atrodas vairāk kā 500 metrus virs jūras līmeņa, bet kalni nav augstāki par 2100 metriem. Adrijas jūras piekraste ir atdalīta no iekšzemes rajoniem ar kalnu grēdām (Kalnu Kotars, Velebits Velika un Mazā Kapela u.c.). Augstākās virsotnes – Cincara (2085 m), Velika-augstiene (1890 m), Dinara (1830 m), Sv.Jure (1762 m), Vaganski (1757 m), Pleševica (1648 m), Risņaks (1528 m), Kula (1534 m), Učka (1396 m. Adrijas jūras Horvātijas piekraste ir viena no visvairāk izrobotajām pasaulē. Tā satur 1185 salas un saliņas ar kopējo krasta robežu 4058 km. Kontinenta piekrastes garums pa taisni – 600 km, bet ieskaitot izrobojumus – 1778 km. Pati lielākā sala – KRKa (409.9 km2), ziemeļos – lielās salas ir Cresa, Lošina, Paga un Raba, Dugu-Otoka sala pašā centrā, bet dienvidos – Brača, Hvara, Kopčula, Mleta. Lielākās pussalas – Istra un Pelesača.
Zemākais punkts ir Adrijas jūra 0 m virs jūras līmeņa, augstākais punkts – Dinara 1 830 m virs jūras līmeņa.
Upes. Donava (188 km) un tās pietekas Slava un Drava plūst valsts dziļumā un ietek Melnajā jūrā. Nedaudzajām upītēm, kuru ūdens plūst uz Adrijas jūru, ir strauji kāpumi un kritumi visā to garumā, kuri veido daudz ūdenskritumu. Pašas garākās no tām Mirna un Rasna tek caur Istras pussalu. …
