H.P. Lavkrafts bija amerikāņu izcelsmes šausmu stāstu, fantasy, un zinātniskās fantastikas autors.
Savas dzīves laikā viņš netika izbaudīt savu stāstu slavenību, jo viņa grāmatas tika kritizētas un nepieņemtas, taču laikam ejot, Lavkrafta darbi tika atzīti arvien vairāk, un mūsdienās viņš tiek dēvēts par visnozīmīgāko 20. gs. Šausmu stātu autoru.
Hovards bija vienīgais bērns ģimenē. Tēvs nodarbojās ar dāgakmeņu un dārgmetālu tirdzniecību, tādēļ daudz ceļoja apkārt, savukārt māte bija vienkārša mājsaimniece.
1893. gadā, Hovarda tēvs, vienā no saviem darba ceļojumiem, pārdzīvoja nervu sabrukumu, kas viņu daļēji paralizēja, kā arī laupīja veselo saprātu, un tika ievietots Čikāgas trakojamā, kur arī nomira 1898. gadā. Viņu uzaudzināja māte ar divām savām māsām un vectēvu. Lavkrafts jau bērnībā bija brīnumbērns, jau divu gadu vecumā interesējās par dzeju un sāka rakstīt pats savas poēmas sešu gadu vecumā. Lielu ieguldījumu viņa rakstnieka karjerā deva viņa vectēvs, kas Hovardu iedrošināja uz lasīšanu, dodot viņam klasikas grāmatas un stāstot pats savus izdomātos šausmu stāstiņus. Pirmā aizraušanās bija grāmata „Arābu naktis”, kuru Lavkrafts izlasīja piecu gadu vecumā. Šīs grāmatas iespaidā arī radās pirmais rakstnieka pseidonīms ‘Abduls Alhazreds” kas vēlāk kļuva par mistiskā „Nekronomikona” autoru. Taču, jau nākošjā gadā, Hovarda uzmanību piesaistīja grieķu mitoloģija pēc „Iliādas” un „Odiseja” izlasīšanas. Pats senākais saglabājies Lavkrafta darbs ir Odisejas parafrāze. Jau šajā laikā Lavkrafts bija priekš sevis atklājis fantastikas literatūru, un viņa pats pirmais darbs „Varenais Vērotājs” ir datējams ar 1896.gada sākumu.
…
