Visas vielas gāzveida stāvoklī ir reālas gāzes un tām šis vienādojums ir pareizs tikai tuvināti, tomēr tas ir pietiekami precīzs praktiski visām retinātām gāzēm, ja to temperatūra ir tālu no kondensēšanās (iztvaikošanas) temperatūras. Konstanti Mendeļejeva-Klapeirona vienādojumā ērti noteikt tad, ja gāzes daudzums ir viens mols, jo zināms, ka 1 mol jebkuras gāzes absolūtajā temperatūrā T0 = 273,15 K (0° C) un normālā spiedienā p0 = 1,013×105 Pa vienmēr aizņem tilpumu V0 = 0,0224 m3 (22,4 l). Šajos apstākļos (p0*V0)/T0 = R, kur konstanti R = 8,314 J/(mol*K) sauc par universālo gāzu konstanti.
Jebkuros citos apstākļos vienam molam gāzes, ja tās tilpums ir VM, spiediens p un temperatūra T, ideālas gāzes stāvokļa vienādojums ir (p*VM)/T = R.
Pieņem, ka ideālas gāzes molekulas ir ar neievērojamu tilpumu, to sadursmes ir pilnībā elastīgas un nepastāv nekādi starp molekulārie spēki.
Universālā gāzu konstante – Divu konstanšu, Bolcmaņa konstantes k un Avogadro skaitļa Na, reizinājums. Universālo gāzu konstanti apzīmē ar butu R.
Bolcmaņa konstante raksturo vienu vielas daļiņu — atomu vai molekulu. Skaitliski Bolcmaņa konstantes vērtība k = 1,38 ∙ 10–23 J/K. Gāzu molekulāri kinētiskajā teorijā to lieto gāzu universālās konstantes vietā.
Avogadro skaitlis - atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas. Tā tas nosaukts par godu itāliešu zinātniekam Amadeo Avogadro, kurš dzīvoja 19.gadsimtā. Saskaņā ar mola definīciju Avogadro skaitlis ir vienāds visām vielām. Konkrēti, tas ir vienāds ar atomu skaitu vienā molā oglekļa-12, tas ir, 0,012 kg oglekļa-12 (ogleklis-12 ir oglekļa izotops ar atommasu 12).…
