Secinājumi
1. 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā Klasicisms kļūst par valdošo glezniecības stilu. Gleznotāji attēlo vēsturiskus, mitoloģiskus un alegoriskus sižetus, kā arī bībeliskas tēmas. Pozitīva tendence – tiek attēloti sabiedriski nozīmīgi notikumi.
2. Klasicismā gleznas kompozīcija ir statiska, figurāla, stingri sadalīta plānos. Priekšplānam bija jābūt brūnam, dibenplānam gaiši zilam, bet vidusplānam - zaļam. Raksturīgs bija lineārs zīmējums un lokālas krāsas.
3. Žaks Luijs Davids bija Neoklasicisma perioda izcilākais franču gleznotājs, kas savās gleznās slavināja franču revolūcijas ideālus un Napoleona impēriju.
4. Davida daiļrades sākuma periodā uz jauno mākslinieku milzīgu iespaidu atstāja antīkās mākslas ideāli. Viņš saprata, ka katrai gleznai jāizsaka kāda liela ideja, ka katram mākslas darbam jāpamāca skatītājs.
5. Davids aktīvi cīnījās arī par mākslas vērtību pieejamību tautai. Viņš bija viens no iniciatoriem, kas 1793.gadā panāca, ka Luvra ir visiem pieejams muzejs.
6. Balstoties uz senas leģendas un franču dzejnieka Kornela traģēdijas „Horāciji” motīviem, Davids radīja gleznu „Horāciju dzimta”. Davids uzgleznoja pašu cildenāko momentu: zvērestu pirms kaujas, zvērestu tēvam, zvērestu dzimtenei.
7. Davida glezna „Marata nāve” veltīta vienam no aktīvākajiem franču revolucionāriem - Maratam, kuru nogalināja viņa pretinieki. Gleznā „Marata nāve” traģiskais notikums attēlots ļoti reālistiski, tomēr glezna atgādina svinīgu antīkās pasaules notikumu. Pats Marata ķermenis ir kā seno romiešu skulptūra, un palags pār vannas malu krīt cēlās krokās kā senatora toga. Tās liecina, ka Davids pamatīgi apguvis klasicisma glezniecības principus.
8. No 1804.gada Davids ir Napoleona galma gleznotājs, viņš augstu vērtē Napoleona personību, glezno tā portretus, taču pats atsakās piedalīties jebkādos politiskos pasākumos un sabiedriskos amatos. Viņš savu attieksmi ieliek gleznās, jo atzīst, ka „amati mainās, bet, es ceru, ka mani darbi paliks”.
9. Vērtējot Davida daiļrades māksliniecisko pusi, visaugstāko atzinību ieguvuši viņa gleznotie portreti, kas izcēlās ar plašu tēlu un emocionālo noskaņu diapazonu. Tāds ir "Grāfa S.K.Potocka portrets", "Ārsta Leruā portrets", "Luīzes Trudēnas portrets". "Rekamjē kundzes portretā" Davids iemūžināja tā laika stilu un manieres, kas atspoguļojas interjerā, kundzes apģērbā, pozā, grimasē.
…
