Ideoloģija. Klasiskās un modernās ideoloģijas. Klasiskās ideoloģijas transformācija. Liberālisms. Konservatīvisms. Sociālisms. Nacionālisms. Fašisms. Ekoloģisms. Feminisms. Fundamentālisms. Multikulturālisms.
Ideoloģija ir cēlies no sengrieķu valodas „ideos” – ideja un „logos” – vārds vai mācība.
Ideoloģija ir ideju kopums, kas ir organizētas publiskās darbības bāze, kura ir vērsta uz pastāvošās varas sistēmas saglabāšanu, pārveidošanu vai gāšanu.
Ideoloģija no vienkārša viedokļa atšķiras ar to, ka tā pretendē uz vēstures interpretācijas atslēgu vai visas pasaules būves mīklu atminējumu, vai zināšanām par jebkuriem slēptiem vispārējiem likumiem, valda pār dabu un cilvēkiem. Zinātniskais aspekts ideoloģijā ir sekundārs un parādās tikai, lai nepieciešamības gadījumā tiktu izmantots, kā neapgāžams pierādījums.
Ideoloģija ietver trīs pozīcijas:
1. esošās kārtības analīzi, parasti pasaules uzskata formā;
2. Nākotnes „labās sabiedrības” vīzija;
3. Piedāvājums, kā izdarīt politiskās izmaiņas, lai no esošas kārtības pārietu uz nākotnes „labo sabiedrību”
Autore pētot sīkāk, kas ir Ideoloģija saskāros ar dažādām Ideoloģijas definīcijām, lai gan doma paliek viena un tā pati – „ideoloģija ir politisko uzskatu kopums vai abstrakts un sistematizēts politisko ideju kopums”.
Politika ir kolektīva nodarbe, un tas netieši nozīmē, ka labākos panākumus iespējams gūt, ļaudīm apvienojoties noteiktu mēŗku sasniegšanai. Vēsturē ir rodami neskaitāmi piemēri, šādas stratēģijas produktivitātei. Tomēr indivīdu apvienošana vienotu mērķa vārdā arvien bijusi sarežģīta. Šo procesu var atvieglot noteiktu ideoloģisku uzstādījumu lietošana.
Kaut arī jēdziens „ideoloģija” tiek lietots ļoti plaši, tas ir salīdzinoši jauns. 18 gs. beigās to radīja daži franču filozofi, lai apzīmētu tolaik topošu zinātni par idejām. Kārlis Markss (1818 – 1883) bija pirmais ievērojamais pētnieks, kurš analizēja šo jēdzienu, piešķirot tam nākotnē vērstas, uz noteiktām vīzijām un redzējumiem balstītas ideju kopas noskaņu.
Mūsdienu izpratnē ideoloģija ir iekšēji nepretrunīgu ideju kopums, kas veido pamatu organizētai politiskai darbībai. Tiesa, ikdienā par ideoloģiju mēdz uzskatīt doktrīnāru prātošanu par politiskās dzīves parādībām, tā uzsverot tās virspusējo, pat negatīvo dabu.
