Ideoloģija - iekšeji nepretrunīu uzskatu kopums par sabiedrības pašreizējo stāvokli un vēlamo attistības virzienu nākolnē.
Lai gan jēdziens “ideoloģija” tiek lietots ļoti plaši, tās ir salīdzinoši jauns. 18. gadsimta beigās to radīja daži franču filozofi, tā nosaucot tolaik topošu zinātni par idejām. Mūsdienu izpratnē ideoloģija ir iekšēji nepretrunīgu ideju kopums, kas veido pamatu organizētai politiskai darbībai. Tiesa, ikdienā par ideoloģiju mēdz uzskatīt doktrināru prātošanu par politiskās dzīves parādībām, tā uzsverot tās virspusējo, pat negatīvo dabu.
Ir pieņemts uzskatīt, ka ideoloģijām ir raksturīgi trīs pamatkomponenti:
pašreizējās situācijas izvērtējums;
nākotnes sabiedrības modeļa apraksts;
nākotnes sabiedrības modeļa sasniegšanas veids un paņēmieni.
Svarīgi ievērot, ka ideoloģijai jābūt iekšēji harmoniskai. Pretējā gadījumā dažādi tās principi nonāk savstarpējā pretrunā, liekot apšaubīt attiecīgās sistēmas nopietnību un iekšēji graujot to. Vienlaikus nevar noliegt, ka ideoloģiju praktiskais iemiesojums indivīdu uzskatos vai politisko partiju programmās var pat ievērojami atšķirties no abstrakti pastāvošā ideāla, ko nosaka mirklīgas politiskās intereses vai vēsturiskā pieredze, kā arī piedāvāt tiešas un vienkāršotas atbildes uz ārkārtīgi sarežģitiem jautājumiem, ar ko sastopas sabiedrība vai atsevišķi tas locekļi.
Būdamas nosacīti nepretrunīgas, ideoloģijas piedāvā iespēju saskanīgi un pēctecīgi reaģēt uz dažādiem notikumiem, turklāt katrs nākamais risinājums loģiski izriet no iepriekšējiem. Tāpat ideoloģijas iemieso noteiktu vērtību kopumu, kas ļauj labāk politisko organāciju rīcību.
Ideoloģijas nekādā zinā nav hermŗtiski noslēgtas sistēmas. Tās ir visai plūdenas un attistībai pakļautas sistēmas, kuru komponenti nereti pārklājas. Ņemot vērā šo definīciju, ideoloģijas būtu jāšķir no politiskās filozofiujas, kas nodarbojas ar normatīvu pamatjautājumu risināšanu.…
