Iedzīvotāju attieksme mājās ar vietējām kanalizācijas sistēmām

Secinājumi.
Veselības holistiskā būtība faktiski izpaužas kā vides veselība. Pēdējais termins nereti izsauc neadekvātas asociācijas - ar vides veselību tiek saprasta dabas vides kvalitāte vai arī vides piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību (t.s. ekoloģiskās slimības). Atbilstoši PVO definīcijai, jēdziens “vides veselība” ietver tos cilvēka veselības aspektus, ieskaitot dzīves kvalitāti, kurus nosaka vides ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie, sociālie un psihosociālie faktori”.
Jebkura no veselības dimensijām var tikt izmantota kā “vārti” pārējo dimensiju harmonizēšanai. Rietumu sabiedrībai alternatīvajās kultūrās šim nolūkām bieži tiek izmantota psihiskās veselības dimensija - dziedinot apziņu, tiek ārstētas ne tikai psihiskās, bet arī somatiskās slimības, kā arī harmonizēta pacienta vērtību sistēma, attieksme pret sabiedrību un dabu.
Postmodernās paradigmas nostādņu integrācija mūsdienu psiholoģijas epistemoloģijā ir bagātinājusi psiholoģijas metodoloģiskās iespējas veselības, vides un komunikācijas problēmu risināšanā, t.sk. plašāk apzinot psiholoģijas potences globālās krīzes pārvarēšanā.
Postmodernās psiholoģijas konceptuālo pamatu veido ideja par realitāti kā interpretāciju, šai idejai manifestējoties konstruktīvisma, neopragmatisma, dekanonizācijas metodoloģiskajos principos un inspirējot vienkāršības principu attīstību un pielietojumu.
Subjektīvās/pārdzīvojuma pieredzes ideja kā postmodernās realitātes būtiska iezīme tiek īpaši akcentēta mūsdienu lietišķajā psiholoģijā un integrēta visās postmodernās psiholoģijas metodoloģiskajās nostādnēs.
…