Izvērtējot iepriekš veiktos darba algas aprēķinus, var ievērot, ka lielākie kopējie nodokļu ienākumi budžetā ir saskaņā ar 2010.gada likumdošanas veiktajiem aprēķiniem, kas no viena darbinieka mēneša darba algas ir 96,66 Ls, bet pastāvot „ēnu ekonomikai” ir mazas iespējas iekasēt visu summu valsts budžetā. Kopējā valsts budžeta ieņēmumi, pastāvot esošajai likumdošanai, no viena strādājošā darba algas gadā, ir aptuveni 2934,32 Ls, bet ņemot vērā „ēnu ekonomiku”, tie varētu būt aptuveni 1735,56 Ls, kas ir ievērojami mazāka summa. Un tieši tādēļ, iespēja kā mazināt šo ieņēmumu zaudējumu, būtu pielīdzināt neapliekamo minimumu iztikas minimumam, tādā gadījumā kopējie budžeta ienākumi būtu aptuveni 2529,26 Ls, kas ir mazāk, nekā pastāvot esošai likumdošanai, bet tomēr ir vairāk kā pastāvot „ēnu ekonomikai”, šie ieņēmumi būtu mazāki par 405,06 Ls. Bet, ja pielīdzināt neapliekamo minimumu iztikas minimumam, nav garantijas par to, ka „ēnu ekonomika” tiks samazināta par simts procentiem, taču tās īpatsvars noteikti mazinātos, pie tam tādas izmaiņas arī būtu sociāli taisnīgākas pret mazāk turīgo iedzīvotāju slāni, un veicināt godīgāku nodokļu nomaksu, kā arī lielākas sociālās garantijas, nekā pastāvot „ēnu ekonomikai”, jo VSAOI tiks iekasēts par 699,29 Ls vairāk nekā pastāvot šai ne visai veselīgai ekonomikas parādībai.
Secinājumi
Ņemot vērā darba teorētisko daļu, var teikt, ka iedzīvotāju ienākumu nodokli nevar saukt par stabilu, jo tajā ļoti bieži teikt veiktas dažādas izmaiņas un grozījumi, un likums mainās līdz ar valsts ekonomiskajām interesēm un mērķiem. Lielākā daļa šī nodokļa iekasētajiem līdzekļiem tiek iemaksāti pašvaldību budžetā, kas ir 80% no visām iedzīvotāju ienākumu nodokļu iemaksām. Var arī pieņemt, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir grūti administrējams, jo tam ir plaša apliekamā bāze, un pastāv daudz iespēju, kā izvairīties no nodokļu nomaksāšanas.
Pēc darba praktiskās daļas veikšanas, var secināt, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa izpilde ir apgrūtināta, jo Latvijā ir aptuveni 39,4% liela „ēnu ekonomika”, bet neapliekamā minimuma pielīdzināšana iztikas minimumam būtu efektīvāka, lai gūtu lielākus ienākumus kopējā valsts budžetā. Tas nozīmē, ka izmantojot šādas izmaiņas, varētu samazināt „ēnu ekonomikas” īpatsvaru Latvijas ekonomikā, un veicināt iedzīvotāju godprātīgāku nodokļu nomaksu. Tas varētu veicināt godīgāku nodokļu politiku, kā arī tas varētu paaugstināt iedzīvotāju sociālo stāvokli.
…
