Šo tēmu mēs izvēlējāmies jo iekšdedzes dzinēji ieņem ļoti lielu lomu mūsdienu pasaulē. Un vien no mums vēlas saistīt savu nākotni ar šo tēmu, un šī ir laba iespēja iegūt pamatzināšanas šinī jomā.
Iekšdedzes dzinēji ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu sastāvdaļu. Tā pirmsākumi ir meklējami jau tālajā 16. gadsimta sākumā. Līdz mūsdienām tas ir attīstījies līdz tādam līmenim, ka vairakkārt pārsniedz jebkura elektromotoru jaudu. Iekšdedzes dzinēju pielietojums ir ļoti plašs. Sākot no motorzāģiem līdz pat kosmosa kuģiem.
Tomēr mūsdienās vislielāko iekšdedzes dzinēju pielietojumu var novērot katru dienu – automašīnās. Automašīnās tiek lietoti trīs veidu iekšdedzes dzinēji: divtaktu, četrtaktu un rotordzinēji.
Un balstoties ar to, ka mūs, kā lielu daļu jauniešu, interesē mūsdienu automašīnas, mēs nolēmām sīkāk izpētīt tieši šos trīs iekšdedzes dzinēju veidus, to darbības principus un attīstību.
Iekšdedzes dzinēju vēsture.
Pirmajos iekšdedzes dzinējos nebija kompresijas, bet tie darbojās pie jebkuras iespējas kā vien varēja iesūkt cilindrā gaisu sajauktu ar degvielu, vai arī tas tika iepūsts cilindrā pirmās takts laikā. Lielākā atšķirība starp moderniem mūsdienu un agrākiem tāda tipa dzinējiem ir tā, ka tagad tiek izmantota kompresija, un tiek nodrošināta precīza gaisa un degvielas attiecība cilindrā.
1509. gadā Leonardo da Vinči apraksta zemspiediena dzinēju. (Viņa apraksts nebija precīzs, nebija pierādījumu tā eksistencei).
1673. gadā Kristians Higins apraksta zemspiediena dzinēju.
1780. gadā Allesandro Volta uzbūvē rotaļu elektrisko pistoli, kurā elektriskā dzirkstele eksplodēja sajaucoties ar gaisu un ūdeņradi, izšaujot no šaujamā aizmugures korķi.
17. gadsimtā angļu izgudrotājs sers Samuels Morlands izmanto šaujampulveri, lai darbinātu ūdens pumpjus.
1794. gadā Roberts Strīts uzbūvē zemspiediena dzinēju, kura darbības principi dominēja gandrīz gadsimtu.
1806. gadā šveiciešu inženieris Fransuā Īsaks de Rivazs uzbūvē iekšdedzes dzinēju, kuru darbināja ūdeņraža un skābekļa sajaukums.
1823. gadā Samuels Brauns patentēja pirmo iekšdedzes dzinēju, ko oficiāli apstiprināja. Tas bija zemspiediena dzinējs un bāzēts uz tā saukto „Leonardo ciklu”, kurš, kā vārds norāda, bija jau novecojis tajā laikā.
1824. gadā franču fiziķis Sadi Karnots ieviesa idealizētu siltuma dzinēju termodinamikas teoriju. Šis jaunatklājums ieviesa vajadzību pēc kompresijas, lai palielinātu starpību starp augstāko un zemāko darba temperatūru, bet nebija skaidrs vai dzinēju izgudrotāji bija zinoši par to vai kompresija iepriekš tika pielietota.…
