1. ABSOLŪTIE LIELUMI
Par absolūtiem lielumiem statistikā sauc rādītājus, kas raksturo pētāmo objektu un parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu, piemēram, iedzīvotāju skaits, ražotās vai realizētās rūpnieciskās produkcijas apjoms, skolēnu skaits, ievāktā graudaugu raža, iekšzemes kopprodukts latos. Absolūtie lielumi ir statistikas datu pamatforma un sākotnējais materiāls tālākajiem to vispārinājumiem.
Absolūtos lielumus iegūst ar statiskajiem aprēķiniem. No statistisko aprēķinu metodēm praksē visplašāk lieto:
bilanču metodi;
ekonomiski funkcionālās sakarības metodi;
korelatīvās sakarības metodi;
izlases metodi;
normatīvu metodi;
ekspertu metodi.
Absolūtie lielumi vienmēr ir nosaukti lielumi.
Absolūto lielumu veidi:
individuālie absolūtie lielumi izsaka pētāmās parādības atsevišķu vienību pazīmes lielumu, piemēram, ģimeņu statistikā katras ģimenes lielums ir individuāls absolūts lielums. Individuālos lielumus iegūst tikai ar statistisko novērošanu. Individuālie absolūtie lielumi par katru kopumu vienību ir sadalījumu rindu un grupējumu pamats. Tie paši par sevi neatklāj pētāmas parādības;
summārie absolūtie lielumi ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu, piemēram, iedzīvotāju kopskaits rajonā, IKP kādos rajonos u.c. Ar summārajiem absolūtajiem lielumiem izsaka valsts dabas resursus, patēriņu fondus, nacionālos ienākumus, valsts iekšzemes kopproduktu.
Absolūtiem lielumiem vienmēr jābūt mērvienībām, izdala:
naturālās mērvienības – pie tām pieder skaita, masas, tilpuma, garuma, laukuma, jaudas mērvienības;
darba vienības – pie tām pieder cilvēkstundas;
naudas vienības – ar tās palīdzību var samērot atšķirīgas lietas un aprēķināt to kopapjomu.
…
