Performace ir interesants un neizprasts vizuālās mākslas veids, kurš, bieži tiek
noniecināts un pat izslēgts no sarunām par vizuālo mākslu, jo lielākajai daļai pasaules
iedzīvotāju laika gaitā ir izveidojies konkrēts priekšstats tam, kas tiek uzskatīts par labu
mākslu. To ir grūti pilnībā raksturot, taču labs piemērs ir renesanses laika gleznas - tās ir
pietiekami reālistiskas, skaidri saprotamas un skaistas, lai apmierinātu lielāko daļu sabiedrības
un liktu tai atzīt šī periodā veidotās gleznas par patiesi labām. Tas ir viņu pašu veidotais
standarts tam, kā viņuprāt mākslai ir jaizskatās un šo darbu radītās sajūtas bieži tiek atzītas
par vienīgo mērauklu labai mākslai - apbrīna, nesaprašana kā to var panākt un prieks par tik
skaiti attēlotiem tēliem. Šie cilvēki, kuri sastāda lielāko sabiedrības daļu, savu iedomāto
uzstādījumu dēļ, neredz un nesaprot citādus mākslas veidus, kuri ir vairāk eksperimentāli, kā
arī tie uzskata ka cita veida emocijas - riebums, apjukums, šoks un ekstāze nozīmē ka mākslas
darbs ir slikti paveikts un nepieņemams.…