Psiholoģija ir zinātne par uzvedību un kognitīvajiem jeb domāšanas procesiem. Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīdam, nevis sabiedrībai.
Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piem., Aristoteļa De Memoria et Reminiscentia), kā zinātne tā izveidojās tikai XIX gadsimta vidū. Par nozīmīgu punktu tās rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelma Vunta 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija.
Psihiskie procesi, kas sastāda psiholoģijas pētīšanas priekšmetu, sastopami divējādā veidā: pirmkārt kā, tā saucamie, apziņas fakti (Bewusstseinstatsachen), otrkārt kā neapzinātie psihiskie procesi jeb zemapziņas procesi Tā kā pieredzē ir doti tikai apziņas fakti, kamēr neapzinātiem procesiem klāt tiek tikai slēdzienu ceļā, - izejot no dotiem apziņas faktiem, tad "psiholoģijai jāsāk ar apziņas faktu pētīšanu".
Apziņas "faktu" jeb "realitāti" T.Celms raksturo kā tādu esamību, kas "pastāv laikā", t.i., iekārtota laikā, piepilda laiku. Tādēļ, piemēram, matemātiskos priekšmetus nevar saukt par faktiem, par realitāti, jo tie ir bezlaicīgi, t.i., laiks neieiet to uzbūvē, un tādēļ tie ir ireāli. Ģeometriskie punkti, līnijas, virsmas, ķermeņi utt. reāli nemaz nepastāv, t.i., "nepastāv kā laikā atrodošās esamības".
Par vienu no apziņas faktu pamatīpašībām T.Celms atzīst to, ka tie "atrodas nepieciešamā Es-attiecībā (Ich-Beziehung)", t.i., ka tie ir kaut kāda Es procesi. Tas nozīmē, ka visur, kur mēs sastopamies ar kādu psihisku procesu, mēs sastopamies arī ar Es, kas to pārdzīvo. Tā, piemēram, nevar būt atmiņas, iztēles, domas, ja nav neviena, kas atceras, iztēlojas, domā; nevar būt ciešanu vai baudu, bēdu vai prieku, kuros neviens neciestu vai nebaudītu, nebēdātos vai nepriecātos; nevar būt gribas vai negribas bez tā es, kas grib vai negrib. "Citādi sakot: domas, ko neviens nedomā, jūtas un griba, ko neviens nepārdzīvo, īstenībā nemaz nepastāv, t.i. nepastāv kā reāli, laikā plūstoši notikumi". …