Nobeigums
Žurnālista ētikas pārkāpumi Latvijā visbiežāk ir saistīt ar komerciālas un politiskas dabas jautājumiem, daudzos gadījumos tie ir tieši saistīti. Latvijas mediju vide ir zemu finansēta un atalgota, līdz ar to liekot žurnālistiem pārkāpt savas normas drīzāk cilvēciska faktora vadītiem – daudzi žurnālisti pieņem naudu par neobjektīvu publikāciju veidošanu, sadarbojas ar politiskiem spēkiem un lobēšanu. Lielas problēmas ir saistītas arī ar mediju patiesajiem īpašniekiem, no kuriem dažos gadījumos, tie ir valsts vadībā strādājošie, kas nozīmē, ka konkrētais medijs acīmredzami sevi pozicionēs kādas konkrētas idejas un pārliecības pusē. Ar cilvēcisko faktoru savā argumentā es domāju nepieciešamību pēc papildus finansiāla nodrošinājuma, un spējas pelnīt iztiku. No otras puses – daudzos gadījumos šie ētikas pārkāpumi ir reāli un mērķtiecīgi.
Otra problēma ir saistīta ar diezgan nepilnīgo žurnālistu ētikas kodeksu, kas neietver daudzus svarīgus punktus, līdz ar to rodas diskutablas situācijas, kurās it kā ir acīmredzami kādi ētikas pārkāpumi un neētiska rīcība, tomēr to nav iespējams pilnībā identificēt, jo nav precīzu punktu ētikas kodeksā, kas tos skaidrotu. Šāda situācija ir redzama iepriekš pieminētajā raidījuma sižetā, kur tika publicēta jaunieša pašnāvība – ir skaidrs, ka to nevar uzskatīt par pilnībā ētisku, tomēr nav arī punktu, kas liecinātu pretējo. Līdz ar to mani galvenie secinājumi ir:
• Latvijā nav skaidri definēti ētikas kodeksa punkti un tos būtu nepieciešams papildināt
• Būtu jāievieš jauninājumi ētikas kodeksā, kas saistīti gan ar cilvēktiesību pārkāpumiem mediju atspoguļojumā, gan mediju ētiku interneta vidē
• Latvijā vairākums pārkāpumu šobrīd ir saistīti ar politiska rakstura pārkāpumiem
• Bieži žurnālistiem nostrādā nepieciešamība pēc augstāka atalgojuma, līdz ar to ir iespēja nonākt ētikas pretrunās – darboties godīgi, vai pārkāpt kodeksu iztikas dēļ
…