Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:949953
 
Evaluation:
Published: 24.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 14 units
References: Not used
Extract

Pirmās rakstiskās liecības par apdzīvotību Viljandi reģionā ir datējamas ar 1154. gadu. 12. gadsimtā Viljandi pilsēta kļuva par ekonomisko centru tā laika Sakala rajonam. 13. gadsimta sākumā Viljandi iekaroja Livonijas Ordenis, kas šeit sāka būvēt varenu nocietinājumu. Visu turpmāko 13. gadsimtu šeit turpināja attīstīties un augt viduslaiku pilsēta . 14. gadsimtā tā pievienojās Hanzas savienībai un tā kļuva par nozīmīgu pieturvietu tirgotājiem, kuri devās uz vai nāca no Krievijas. Poļu – Krievu kara laikā 17. gs. pirmajā pusē pilsēta un tās cietoksnis tika pilnībā izpostīts. Zviedru valdīšanas laikā 17. gs. Viljandei tika atņemts pilsētas statuss. Ziemeļu kara laikā Krievija ieguva pārvaldes tiesības Viljandes reģionā un 1783. gadā pateicoties Katrīnas II reformām tā atguva pilsētas statusu un pieauga tās ekonomika un iedzīvotāju skaits (Wikipedia 2008a, ER)
Viljandes apkārtni laika gaitā ir bijusi dažādu valstu pakļautībā – Polijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas , kā arī šajā teritorijā ir izcīnītas dažādas kaujas.19. gadsimta otrajā pusē, galvenokārt pateicoties linu audzēšanai, Viljande bija kļuvusi par vienu no attīstītākajiem rajoniem Igaunijā, attīstījās muižas un cilvēki šeit bija ļoti strādīgi. Lai gan mūsdienu rajona robežas pilnībā nesakrīt ar vēsturiskajām, šejienes iedzīvotāji ir saglabājuši spītīgo rūpību un pamatīgumu savos darbos. Tieši Viljandes rajonā sākās igauņu nacionālā kustība. Vairāki nacionālās atmodas aizsācēji dzīvoja un strādāja šeit, ievērojamākais no tiem Karls Roberts Jēkabsons bija tas, kurš nodibināja „Sakala” avīzi – nacionālās atmodas „vēstnesi”. Padomju laiks turīgajiem saimniekiem, kas Viljandē nebija mazums, atnesa nelaimi. No šejienes uz Sibīriju izsūtīja gandrīz 9000 cilvēkus (Viljandimaa.ee 2009a, ER).…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register