Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:301121
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.02.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Extract

Tās industriālā produkcija, kuru Latvija pirka, bija augstas kvalitātes. Vācija Baltijā noslēdza divus pagaidu tirdzniecības līgumus: ar Latviju un Igauniju, bet ne ar Lietuvu, ar kuru attiecības saasinājās lietuviešu īstenotās Klaipēdas aneksijas dēļ. Ļoti izdevīgais trijstūris Latvija – Anglija – Vācija darbojās līdz pat 1931.gada beigām šāda veidā: pastāvot brīvai valūtas maiņai, Latvija pārdeva vairāk Anglijā, bet iegūtās vērtīgās mārciņas vairāk izlietoja, iepērkot Vācijā, kur mārciņas kurss bija ļoti augsts. Vācija bija arī numur divi Latvijas eksportā.
Bankas un finanses
Pirmajos pēckara gados visās Baltijas valstīs valdīja liels juceklis naudas apgrozībā. Notika spekulācijas, negodīga iedzīvošanās bagātībā un vienkāršo ļaužu neapmierinātība. Jaunas naudas vienības ieviešana bija pietiekoši sarežģīts process. Latu ieviesa 1922.gada 3.augustā, nosakot tā kursu pret mārciņu – tobrīd gandrīz vai zelta ekvivalentu: 15,5 lati – viena mārciņa.
1923.gadā tika radīta Valsts banka. Latvijas Valsts banka pievērsās cara Krievijas un nesen nodibinātās (1919.gadā) Igaunijas Valsts bankas tradīcijai: ne tikai emitēt, bet arī pašai nodarboties ar biznesu. Tas Igaunijas un Latvijas Valsts bankas atšķīra no citām tradicionālām bankām. Tiesa, Igaunijas Valsts banka bija ielaidusies daudzos spekulatīvos darījumos, liela daļa no tiem nesa ievērojamus zaudējumus visas valsts saimniecībai. Latvijas Banka lielā mērā bija komercbanka, ar emisijas tiesībām, taču tieši emisijas jomā tā bija diezgan kūtra, uzskatot, ka lata vērtība jāuztur par katru cenu. Valsts banka aktīvi iesaistījās komercdarbībā, dāsni izsniedza kredītus politiķu atbalstītiem uzņēmumiem un bankām.
Visās trīs Baltijas valstīs starpkaru periodā dzīvoja pietiekoši liels mazākumtautību skaits, kurām nebija liela politiskas ietekmes, tomēr tām bija liela nozīme finanšu jomā. Vāciešiem, ebrejiem un poļiem, īpaši divdesmitajos gados, piederēja ievērojama ekonomiskā vara Lietuvas tautsaimniecības pilsētu, tirdzniecības un profesionālajos sektoros. Līdzīga ietekme Latvijā un Igaunijā bija vāciešiem. Bet arī šī faktora nozīme mazinājās divu gadu desmitu neatslābstošas ekonomiskās izaugsmes laikā, kad katras valsts pamatiedzīvotāju lielākā daļa bija apņēmības pilna radīt savu ekonomisko un profesionālo vidusšķiru.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1337520
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register