Rietumigaunijas tērpi.
Šī apgabala tērpiem ir raksturīga brūna un melna krāsa. Sievietes uz blūzes ģērba jakas un ap kaklu sēja šalli, sakārtojot to trijstūra veidā. Svārkos parādījās ne tikai strīpains, bet arī rūtains raksts. Šeit tērpi īpaši izceļas ar spilgti sarkano krāsu.
Igaunijas salu tērpi.
Salu tērpiem bija līdzības ar igaunijas zviedru tērpiem – rūtainie svārki, tomēr tautas tērpi atšķīrās ne tikai no pārējās Igaunijas teritorijas, bet arī savā, salu, starpā. Tāpat kā pārējā Igaunijā, līdz ar 19. gadsimtu, vienkrāsainie sieviešu svārki ieguva strīpainu rakstu. Sāremā salā sievietes virsū blūzei ģērba vestes, bet blūzēm gludināja buktes – šo īpatnību viņas pārņēma no zviedrietēm. Interesants ir veids kā salu igaunietes gludināja – viņas to darīja ar tikko ceptiem, vēl karstiem, maizes klaipiem. Kājās āva pastalas. Pie jostām sievietes sēja klāt auduma somas, kuras rotāja ar metāla elementiem un izšuva ar dažādiem rakstiem.
Igauņu tautu tērpi ir krāšņi ne tikai izšuvumos un rotās, bet arī krāsās. Domājams krāsu daudzveidību varēja ietekmēt drūmie ziemeļu laikapstākļi, tādēļ igauņi tērpus darināja pēc iespējas krāšņākus. Tajos dominē sarkanā, zilā, dzeltenā un zaļā krāsa. Sarkanā krāsa, iespējams, ir aizguvums no krievu tautas tērpiem, tomēr ņemot vērā, ka sarkanā bija visplašāk dabā pieejamā krāsviela, tad šo faktu var arī apšaubīt. Indigo krāsa kļuva ļoti iecienīta, kad Igaunijā kļuva pieejami rūpnieciski gatavoti pigmenti, tomēr salu tērpos šī krāsa ir maz sastopama.
…