Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:915196
 
Evaluation:
Published: 21.10.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  Kritiskais periods    2
  I.Kanta izziņas teorija    4
  Precizitātes būtiskums izziņas teorijā un “lietas par sevi”    6
  Izziņas process    7
  Pieredzes forma un saturs    8
  Telpa un laiks    9
  Loģikas nozīme izziņas procesā    10
  Teorētiskās dabaszinātnes un izziņas objekti    11
  Agnosticisms    11
  Prāts un idejas    12
  Tīrā prāta antinomijas    13
  Kanta kategoriskais imperatīvs    14
  Nobeigums    16
  Izmantotās literatūras saraksts    18
Extract

Lai būtu iespējams izprast Imanuela Kanta izstrādāto izziņas teoriju un tās nozīmi, no sākuma ir jāizprot pats izziņas jēdziens. Izziņa pati par sevi ir saistīta ar patiesības noskaidrošanu, un tās pamatā ir domāšana, objektu ilustrēšana un atveidošana. Juridiskajai izziņai ir zinātniska ievirze. Cilvēks ar izziņu nodarbojas vienmēr, bet ne katra domāšana mēdz būt izziņa. Ja izziņu mēs apskatām vēsturiskajā aspektā, redzam, ka viduslaikos visas zināšanas par pasauli tika balstītas uz reliģiju, taču reizē ar dabas zinātņu attīstību, radās pretēja tendence – zināšanas tika sāktas balstīt uz pasaules izzināšanu, bet ne vairs tikai uz ticību. Izziņas rašanās bija saistīta ar subjekta un objekta atdalīšanu un pretnostatīšanu, respektīvi – izziņas subjekts – kas veic izziņu, un izziņas objekts – kas tiek pakļauts izziņai. Savā attīstības sākumā filozofija sāka izmantot dabas zinātni kopīgas pasaules ainas izskaidrošanai. Tika uzskatīts, ka filozofija ir pamatzinātne, kas spējīga sniegt visaptverošu pasaules skaidrojumu. Laikam ritot, filozofijas izpratne tika sašaurināta līdz izziņas teorijai – kā atsevišķai zinātnei par patiesu zināšanu ieguves veidiem, paņēmieniem un metodēm. Līdz ar to priekšplānā tika izvirzīta esamības un domāšanas vienotības problēma, kas lika pievērsties tieši gnozeoloģijas jautājumiem. Gnozeoloģija – tā ir mācība par izziņu, kuras pirmavoti meklējami ap 16.gadsimtu. Viens no visspilgtākajiem šī jaunā filozofijas novirziena pārstāvjiem ir Imanuels Kants. Imanuela Kanta radītā izziņas teorija ir uzskatāma par apvērsumu visā pasaules domāšanā.

Kritiskais periods

Kanta zinātniski filozofiskā darbība iedalāma divos periodos – pirmskritiskajā – līdz 18.gadsimta 70.gadiem un kritiskajā periodā. Pirmajā periodā viņš sarakstīja savus daudzos dabaszinātniskos un natūrfilozofiskos rakstus, bet otrajā – kritiskās filozofijas darbus. Starp abiem šiem periodiem nevar uzcelt nepārejamu barjeru, jo jau pirmskritiskajā periodā iezīmējās kritiskā perioda uzskatu aizsākumi. Taču pētot Kanta izziņas teoriju, mums jāpievēršas tieši kritiskajam periodam.
Kritiskajā periodā Kants pievērsās gnozeoloģijas, ētikas un estētikas jautājumiem. Šajā laikā ir sarakstīti viņa darbi – “Tīrā prāta kritika” (1781), “Prolegomeni ikvienai nākamai metafizikai” (1783), “Dabaszinātņu metafizikas pamatojumi” (1786), “Praktiskā prāta kritika” (1788) un “Spriešanas spēju kritika” (1790).…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,77 €
Work pack Nr. 1159998
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register