Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:179427
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.06.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Impresionisms bija pirmais virziens Francijā, kurš iezīmēja pavērsienu mākslas attīstībā, taču reizē tas bija pēdējais virziens, kas vēl—kaut arī daļēji—balstījās uz klasiskās mākslas sasniegumiem. Visi impresionisma izcilākie pārstāvji izauga, respektējot klasiskās tradīcijas. Nosaukumu tas guva no viena šī virziena līdera—K.Monrē—apzināti izmantota gleznas nosaukuma “Impresija. Saules lēkts” (1872, Parīze, Marmotāna muzejs).
Impresionisms attīstījās laikā, kad tehnikas un zinātnes jomā bija manāms straujš progress, par ko liecināja tādi vārdi tehnikā kā T.Edisons un G.Eifelis, bet zinātnē L.Pastērs, K.Beltorē u.c. Un arī jaunākie mākslinieki K.Monē, O.Renuārs, A.Sislē, K.Pisaro un E.Degā, kas sāka savu darbību jau XIX gs. 60. gados, kaut arī tieši neinteresējās par zinātni, filozofiju un estētiku, tomēr bija sava zinātniskā laikmeta bērni tajā ziņā, ka atzina tikai eksperimentu, nevis tradīciju. Viņi neticēja, ka priekšmetu forma ir nemainīga, ka tradicionālā perspektīva rada pozitīvus ekvivalentus realitātei, neticēja, ka darbnīcas gaisma līdzinās pasaulē eksistējošai gaismai, ka visi tēlošanas paņēmieni ir jau atrasti un uzskatāmi par vienīgajiem lietošanai noderīgiem. Un līdz ar to viņi vairs netiecās atveidot saskatāmo, jutekliski uztveramo un intelektuāli izprotamo lietu pasauli, tās statistiskajā aspektā, bet vēlējās tēlot to pasauli, kas viņiem atklājās ikdienas glezniecības praksē un atradās nepārtrauktā visu tajā esošo elementu mijiedarbībā. Tāpēc jauno mākslinieku darbos stabila telpiskā forma sāka pārvērsties mainīgā laika plūsmai pakļautā formā. Oficiālajā tēlotājā mākslā turpretī valdīja stagnācija, un tādēļ sabiedrība un tās domu paudēja kritika tradīciju lauzējus pielīdzināja dumpiniekiem un komunāriem un atbilstoši pret tiem arī izturējās.
Ar jauno glezniecību franču sabiedrība tika iepazīstināta 1874. Gadā, kad minētie censoņi bija sarīkojuši savu pirmo patstāvīgo grupas izstādi fotogrāfa Nadara ateljē telpās. Oficiālo izstāžu rīkotāj organizācija—Salons—formas neparastības dēļ viņu darbus nepieņēma. Kritika izstādi vērtēja negatīvi un no gleznas “Impresija. Saules lēkts” nosaukuma atvasināja palamu visai mākslinieku darbībai. Ir zināms, ka par gaismas izraisītiem efektiem mākslinieki interesējās jau pirms impresionistiem. Tā, piemēram, gaismas un gaisa iedarbības radītās izmaiņas priekšmetu krāsās savos darbos atspoguļojis Pjēro della Frančeska (starp 1410 un 1420—1492), Vermērs van Delfts (1632—1675) u.c. XIX gadsimtā viņu atklātās patiesības papildināja angļu ainavists Džons Konstebls (1776-1837), kā arī franču ainavisti barbizonieši, kas sāka strādāt brīvā dabā –plenērā. Taču šo mākslinieku vidū mainījās galvenokārt sižeti, bija manāms lielāks gaisīgums un dabiskums, bet radikālus secinājumus no plenēra viņi neizdarīja. Tas bija K.Monrē un viņa biedru—proti, impresionistu—uzdevums.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1209343
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register